Lauku dzīves ainas

Lielākā daļa saimnieko veiksmīgi un attīstās, jo ir gan nacionālās subsīdijas, gan iespēja startēt Eiropas Savienības projektos. Turīgākie, prasmīgākie un veiksmīgākie saimnieki sabūvējuši piena mājas un aktīvi iesaistās ražošanas modernizācijas projektos.

“Tieši pateicoties Eiropas līdzekļiem, mūsu lauksaimnieki spēja nedaudz attīstīties,” uzsver pagasta lauku attīstības speciāliste. “Šķaunes pagasta zemnieki čakli rakstījuši projektus gan standartu sasniegšanai, gan pusnaturālo saimniecību projektus, rekonstruējuši fermas, lai atdalītu liellopus no cūkām, aktīvi būvējuši piena mājas, nodrošinot iespēju atdzesēt pienu un gādāt par pienācīgu produkcijas kvalitāti. Arī cenas ziņā ir izdevīgāk nodot kvalitatīvu pienu. Taču pat pašas lielākās un vecākās mūsu pagasta zemnieku saimniecības — Puduļu, Harčenko, Tomiļinu, Lozko, Kiseļovu — cenšas saimniekot pašu un ģimenes spēkiem, strādniekus pagaidām neviens nenodarbina.”

No 219 piemājas saimniecībām vairākums ražo pienu un izaudzē pa kādam jaunlopam. Pienu iepērk PKS “Kaunata” un a/s “Preiļu siers”, sūtot pēc tā savas automašīnas. Faktiski visām piemājas saimniecībām tieši piena nauda veido ģimenes iztikas līdzekļus. Divas trīs govis dod iespēju izdzīvot, taču attīstībai ar to pamaz. Tiesa, kādas 15 piemājas saimniecībām iesaistījās pusnaturālo saim-niecību projektos. Ar cūku audzēšanu nopietni nodarbojas “Šķaunes bekons”, zemnieku un piemājas saimniecībās šī nozare Šķaunes pusē vāji attīstīta. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kuri tur dažas cūku mātes, bet nobarošanai neaudzē faktiski neviens, izņemot pa kādam sivēnam savam galdam.

Tūrisms šaipusē pagaidām nav attīstīts, lai gan ir visi priekšnoteikumi: krāšņa daba, ezeri, vēstures objekti. Kaut kā šis bizness nevienu nav ieinteresējis, taču perspektīva tūrisma nozarei varētu būt.

Darba pagasta lauku attīstības speciālistei netrūkst. Visvairāk viņa nepieciešama piemājas saimniecību turētājiem, jo šiem cilvēkiem nav tādu iespēju, kā zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuri paši bieži vien ir pilsētā darba darīšanās un savus jautājumus noskaidro pie speciālistiem. Risināmie jautājumi ir ļoti dažādi: par piena kvotām, dzīvnieku pārvietošanu, dzīvnieku apzīmēšanu, nākas piepalīdzēt viņiem aizpildīt zemes kartes un daudz ko citu. Nākas konsultēt pat par sociālajiem jautājumiem — cilvēki jautā visu ko. Liels atspaids darbā ir portatīvais dators ar bezvadu interneta pieslēgumu un printeri. Pie šīs tehnikas lauku attīstības speciālisti tikuši, pateicoties Zemkopības Ministrijas projektam.

A. Adiļevičai ļaudis visbiežāk žēlojas par produkcijas realizācijas jautājumu, kam ir tieša saistība ar attālumu līdz noieta tirgiem. Transportēšanas izdevumi lieli, iepirkuma cenas mazas. Cieš gan lielie zemnieki, sevišķi graudkopības nozarē, kurai nepieciešams minerālmēslojums, citas izejvielas, kas jāatved, gan piemāju saimniecības.

Juris ROGA