Pavasaris klāt!

Marts

Mēs, dārgo lasītāj, par martu atcerējāmies vēl ziemā. Vai nav tiesa? Senajā Romā tas bija pirmais gada un pavasara mēnesis un tika veltīts Marsam, tīrumu un ganāmpulku aizbildnim. Šai planētai par godu tad arī nosaukts mēnesis. No skeptiķa viedokļa marts ir visai nežēlīgs mēnesis. Tas nošķeļ visu nedzīvo. Ja mēs ielūkosimies augļu vai sakņu dārzā, tad varēsim pamanīt, ka ne visi augi ir pārcietuši ziemu, starp citu, arī dzīvnieki, bet reizēm arī mūsu tuvinieki. Tomēr, pārciešot sāpes, visapkārt atdzimst dzīvība.

Pie mums marts ir gada trešais mēnesis, kalendārā pavasara sākums. Trešais mēnesis klauvē, tas nozīmē, ka atnākuši pavasara saulgrieži.

Marts ir pavasara punkts. Mēs esam ļoti noilgojušies pēc saulītes un ceram, ka pavasarī tā iepriecinās mūs. Pavasara iestāšanās visvairāk jūtama ir ārpus pilsētas — lauku ielā biežāk var ieraudzīt peļķes un pēdējās lāstekas. Pavasara tuvošanās jo sevišķi jūtama saulainā dienā pie upes vai mežā. Saule burtiski žilbina, debesīs gluži kā ledus gabali pavasara palu laikā peld balti mākonīši. Pavasarī zaķi nereti skraida pat dienā: izlec klajumā un sildās saulītē. Ap veciem celmiem var pamanīt nokusušas vietas. Bet celmi jau sasiluši. Apsēdīsies atpūsties uz celma un, ja uzvedīsies klusi, sadzirdēsi, ka pavisam netālu mežā, gluži kā sidraba zvaniņš, skan zīlītes balss — pirmā pavasara dziesma. Zīlīte laukos dzied mazliet citādāk nekā pilsētā.

Ar martu zemkopji vienmēr saista lielas cerības. Ne jau velti tautā ir daudz parunu. Piemēram, ja marts ir slapjš, tad aprīlis — zaļš. Sauss marts un slapjš maijs sola lielisku labības ražu. Tīrumos vēl nav daudz darba, un sirds gavilē. Ne jau velti daudzi prasīja oficiāli atzīmēt 8. marta dienu. Tā gribas redzēt jautras ne tikai māmiņu, bet arī visu meiteņu, visas pasaules sieviešu sejas!

Tas, kurš mūsu dienās strādā pie nelaipna saimnieka 12 — 14 stundu dienā, katrā ziņā atcerēsies gan Klāru Cetkinu, gan cīņu par likumīgu astoņu stundu darba dienu. Taču vairākums priekšnieku vīriešu, jūtot savu vainu daiļā dzimuma pārstāvju priekšā, nolemj sagādāt prieku pazīstamām, bet reizēm arī nepazīstamām sievietēm. Tad papriecāsimies par to, ka tieši 8. martā gandrīz visi vīrieši atceras vienkāršu lietu: sieviete ir jāciena, jāmīl un jāvērtē!

Agra pavasara krāsas visbiežāk ir gaišzila (tirkīzs), necaurspīdīgs dārgakmens reizēm ir zaļganā krāsā; spilgti zila; spilgti zaļa (dārgakmens smaragds). Starp citu, dārgakmeņu vidū visskaistākais un visvērtīgākais, bez šaubām, ir smaragds (akadēmiķis Firsmans).
Bet vēl pavasaris asociējas ar sarkanām tulpēm. Vasarā tik spilgtu un skaidru krāsu gandrīz nav. Jaunie cilvēki! Pat ja jūs uzdāvināsiet savām mīļajām nevis dārglietu, bet vienkāršu pavasara krāsas ziedu, viņas būs bezgala priecīgas par dāvāto uzmanību. Ar šo dāvanu mēs taču dāvājam pavasari kādai sirdij.

Galvenie pavasara svētki mums, bez šaubām, ir Lieldienas. Šogad katoļi tās atzīmēja marta pēdējā dekādē. Kristus mums māca izturību un pašuzupurēšanos. Pēdējā īpašība mūsu dienās sastopama diezgan reti. Dievmāte un Kristus zināja, ka viņš upurēs sevi, lai glābtu nākamās paaudzes un ne par mata tiesu savā paredzējumā nekļūdījās.
Ja mēs kaut vai pirms kādiem lieliem svētkiem upurēsim saviem tuvākajiem ne jau kaut ko materiālu, bet gan mīlestību, rūpes un pacietību, tad tas būs pirmais solis uz citu, pareizu dzīvi.

Aprīlis

Šis vārds labi asociējas ar vārdu “palāses”. Vāciešiem ir paruna: “Aprīlis nezina, ko īsti grib: te saule, te sniegs, te lietus, ak, Dievs!”

Acīmredzot tieši tāpēc kļuvis par tradīciju 1. aprīlī izdomāt nekaitīgus jokus: tas taču ir melu mēnesis: gan saule sāk spīdēt gluži kā vasarā, gan ziemas putenis uzpūš. Tomēr saule uzvar. Ja vēl ir palikuši klajumi, kur nav nokusis sniegs, tomēr daudz ir atkusušu vietu. Tie ir aprīļa vasarraibumi, kas teju, teju saplūdīs vienā lielā pavasarī. Kad es mācījos skolā, mūsu iemīļotais klases audzinātājs stāstīja, ka Francijā daudzi, it sevišķi vecmeitas, apmeklē frizētavas, lai uzzīmētu sev vasaras raibumus. Vāciski tas skan “Sommersprosen” (vasaras graudiņi). Vārda “Aprīlis” dzimtene ir Senā Roma. Tas nozīmē “silts, saulains”. Mūsu senči senos laikos to dēvēja par “cveteņu” (ziedu mēnesi).

Galvenās krāsas — dzeltena, zaļa, violeta, balta, tas ir, vizbulīšu un citu pavasara puķu krāsas. “Uzzied kārkli. Katrs pūpols ir kā pūkains dzeltens cālis: sēž un staro. Aiztiksi ar pirkstu, un tas kļūs dzeltens. Noklikšķināsi, un uzvīsies zeltaini dūmi. Paostīsi — medus.” Tā par blīgznām rakstīja N. Sladovs. Mēs varam pamanīt, ka viss ap šo koku dūc un rosās. Kad kārkli sazaļo, visiem kukaiņiem laimīgā dzīve beigusies.
Otrais svarīgais aprīļa augs ir māllēpe. Būtu labi savākt šī auga lapas un izkaltēt ēnā. Tās ir lielisks līdzeklis saaukstēšanās gadījumā. Kā redzat, pavasaris ir bagāts ar veltēm.

Ņina GADŪNE