Top Pasaules latviešu biedrību enciklopēdija

Tajā tiks apkopotas pamatziņas par latviešu biedrībām pasaulē. Ideja radās Pasaules latviešu biedrību 5. konferencē Rīgas Latviešu biedrībā 2005. gadā. Konferences dalībnieki vienojās, ka, gatavojoties Pasaules latviešu biedrību 6. konferencei, kas notiks 2008. gada 4. un 5. jūlijā, par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem uzskatāma enciklopēdiska pasaules latviešu biedrību kopkrājuma izveidošana. Šo projektu uzņēmās koordinēt Rīgas Latviešu biedrība.

Katrai biedrībai enciklopēdiskajā krājumā atvēlēta vieta ap 7000 rakstu zīmju plašam informācijas apjomam un līdz 8 fotogrāfijām.

Krāslavas latviešu biedrība iesaistījās šajā darbā un, apkopojot informāciju, iesniedza krājuma veidotājiem ziņas par biedrības karogu, logo, devīzi, biedrības dibināšanas laiku (1922.), darbības atjaunošanu (1988.), materiālus par biedrības vēsturi, šodienas aktivitātēm, tuvāko gadu plānotiem darbiem un iecerēm.

Lai papildinātu informāciju par biedrību sadarbību un Latgales novada Dziesmu svētku vēsturi, š.g. 24. martā Daugavpilī notika latviešu biedrību sadarbības vakars, kurā piedalījās arī Krāslavas biedrības pārstāvji, bija ielūgta deju kopa “Mežrozīte”.
Pagājušajā gadā Daugavpils Latviešu biedrībā par priekšsēdētāju ievēlētā LR 9. Saeimas deputāte Sarmīte Ķikuste bija saimnieces lomā.

Pasākumu ieskandināja Daugavpils vokālais ansamblis “Dzīsma”. Klātesošie ar skaļiem aplausiem uzņēma izpildītājus, kuri dziedāja latgaliski.

Visus, kas pulcējās zālē, sirsnīgi sveica pasākuma saimniece Sarmīte Ķikuste, novēlot labu noskaņojumu un jautrību visiem vakara dalībniekiem, biedrībām veiksmi darbā un tālāko sadarbību. Savu raito soli rādīja arī mūsu deju kolektīvs “Mežrozīte”. Un beigās iesaistīja dejā visus vakara apmeklētājus. Pasākuma gaitā tika runāts par Dziesmu svētkiem.

Rīgas latviešu biedrība ierosināja un organizēja pirmos Vispārējos Dziesmu svētkus 1873. gadā.

V Vispārējos Dziesmu svētkos 1910. gadā kā pirmie Latgali pārstāvēja Daugavpils (diriģents E. Alberts) un Rēzeknes (diriģents K. Petrulis) jauktie kori, bet nākošajos — VI Vispārējos Dziesmu svētkos 1926. gadā no Latgales piedalījās jau 10 kori. 1931. gada VII Vispārējos Dziesmu svētkos iepriekšējiem pievienojās vēl 6 Latgales kori, starp tiem pirmo reizi Krāslavas Valsts ģimnāzijas koris (diriģents A. Galāns). Ar panākumiem Daugavpilī darbojās pedagoga un komponista Alfrēda Feila vadītais Latviešu biedrības un 1. ģimnāzijas jauktais koris.

Šajā laikā liela nozīme Latgales koru veidošanā un attīstības procesā bija Rēzeknes un Daugavpils Skolotāju institūtam, tie sagatavoja vispusīgi orientētus tautskolotājus. Liela daļa no viņiem pēc institūta absolvēšanas skolās mācīja dziedāšanu, pilsētās un pagastos dibināja un vadīja korus dažādās biedrībās un organizācijās, arī aizsargu nodaļās un armijas daļās.

Kora dziesmas kopšanas darbā Latgalē nozīmīgu ieguldījumu ir devusi Aizsargu organizācija un Latvijas Katoļu jaunatnes biedrības Latgales nodaļa.
1925. gadā notika I Rēzeknes novada Dziesmu svētki, kurus svinīgi atklāja Valsts prezidents J. Čakste.

1927. gadā Rēzeknē notika skolu jaunatnes mūzikas un dziesmu svētki, kuros pulcējās dziedātāji no 40 Latgales skolām. Žūrijas komisijas priekš-sēdētājs bija izglītības ministrs, dzejnieks Jānis Rainis.

1929. gadā Daugavpilī virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā izskanēja dziesmu dienas koncerts.

1935. gada Dziesmu svētki bija veltīti Rēzeknes atbrīvošanas 15. gadadienai. Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa dziesmu svētki notika 1936. gadā Balvos.

1936. gada 15. maijā sakarā ar pamatakmens likšanu jaunceļamajam Vienības namam Daugavpilī virsdiriģentu Alfrēda Feila un Jāņa Stabulnieka vadībā izskanēja dziesmu svētki ar 1200 lielu pilsētas dziedātāju kopkori. Šajās svinībās piedalījās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Pēc Latgales Katoļu jaunatnes biedrības ierosmes notika sadziedāšanās arī citās vietās. Plašāka mēroga Latgales katoļu jaunatnes dziesmu svētki tika rīkoti 15. augusta baznīcas svētku dienā Aglonā: pirmie — 1931. gadā, otrie — 1935. gadā. Viļānos 1936. ga-dā. Daugavpils organizācijas 10. gadadienas svinībās 1937. gadā.

Pēc Daugavpils Latviešu biedrības aicinājuma Latgales diriģentiem un sabiedriskajiem darbiniekiem aktīvi iekļauties dziesmu svētku sagatavošanas darbā pirmajiem vispārējiem Latgales novada Dziesmu svētkiem 1940. gada 16. jūnijā. Šo ierosmi atbalstīja arī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, sniedzot finansiālu palīdzību. Viņa novēlējums — “Es ceru, ka svētkos būs kopā visa Latgale.”

Kaut arī Eiropā jau savilkās kara negaisa mākoņi, tas tomēr nespēja nomākt to optimistisko un cerību pilno noskaņojumu, kas bija pārņēmis visus Latgales nostūrus.
Stropu estrādē uzstājās 142 kori no Abrenes, Daugavpils, Ilūkstes, Ludzas un Rēzeknes apriņka; 25 pūtēju orķestri no Latgales apriņķiem; 66 kori no Rīgas un citiem Latvijas novadiem. Līdz ar to kopējais dalībnieku skaits bija 208 kori ar 9869 dziedātājiem un 29 pūtēju orķestri ar 475 mūziķiem un ap 100000 apmeklētāju.

Svētku laikā rīkotas izstādes, latvisko tērpu skate, orķestru un vīru koru koncerti, rakstnieku vakari, mājizstrādājumu izstāde — tirgus un daudz citu pasākumu.

No tagadējā Krāslavas rajona svētkos piedalījās — kori: Aulejas katoļu jaunatnes biedrības; Asūnes katoļu jaunatnes biedrības; Dagdas pagasta aizsargu nodaļas un Dagdas katoļu baznīcas; Indras apvienotais koris; Izvaltas aizsargu nodaļas, Izvaltas katoļu jaunatnes biedrības; Ezernieku aizsargu nodaļas un katoļu baznīcas; Krāslavas pagasta aizsargu nodaļas; Krāslavas pilsētas aizsargu nodaļas un katoļu draudzes; Skaistas lauksaimniecības biedrības; Kapiņu aizsargu nodaļas. Dagdas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un Ezernieku katoļu jaunatnes biedrības pūtēju orķestris. Notika latvisko tērpu skate, kurā kultūras fonda balvu — “Latvju Rakstus” — saņēma Asūnes katoļu jaunatnes biedrības koris.

1940. gada 16. jūnijā latviešu tauta no malu malām plūda uz Daugavpili, lai Latgales Dziesmu svētku kopkorī izdziedātu tautas vienotības un brīvības ideju. Tajā pašā laikā no austrumiem uz Latviju lēni, bet neatvairāmi virzījās tanku kolonnas...

Tauta gaidīja prezidenta ierašanos. Tika paziņots, ka prezidents nevarēs ierasties svarīgu valsts lietu dēļ. Svētku laukumu pārņēma smagas nojautas, klausoties Ulmaņa runu radiofonā.

Liktenīgie Dziesmu svētki izskanēja ar trīsreiz dziedāto “Dievs, svētī, Latviju”, ar sarkanu rietošo jūnija sauli un asarām dalībnieku acīs...

Tādas, lūk, atmiņas izskanēja latviešu biedrību vakarā. Tika nolasīta telegramma no I Latgales novada dziesmu svētku virsdiriģenta Alfrēda Feila meitas, kura sirsnīgi sveica dalībniekus svētkos, novēlēja rīkotājiem veiksmi un izteica nožēlu, kas viņa nevar būt klāt. Sadraudzības vakara vadītāji organizēja lielisku olu konkursu, olu ripināšanu, loteriju, mīklas, dejas...

Visi viesi un saimnieki bija tik aizņemti, ka nepamanīja, kad pienāca laiks dziedāt “Projām jāiet”. Ciemiņi pateicās Daugavpils latviešu biedrībai par brīnišķīgu vakaru ar cerību nākotnē tikties.

Edmunds GEKIŠS, Krāslavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs