Mācība nākotnei

Pagājušajā gadā sagadījās tā, ka tieši augstais palu ūdens līmenis zināmā mērā pasargāja Daugavas floru un faunu no briesmīgām sekām, kādas var radīt upes piesārņojums ar naftas produktiem.

Marta pēdējā trešdienā par ārkārtējā notikuma vietu (tiesa, lokāla rakstura) kļuva mūsu Krāslava. Stāsta godājamais Augustovkas iedzīvotājs Jānis Maļinovskis: “Naftas produktu smaku mēs, Augusta ielas iedzīvotāji, sajutām trešdien vēlu vakarā, taču cēloni noskaidrot nevarējām. Rītausmā es apskatīju aizdomīgo ceļa posmu un sapratu, ka galvenās ielas krustojumā ar Karņicka šķērsielu notikusi dīzeļdegvielas noplūde. Varavīkšņains strautiņš pa nakti aizplūda līdz tiltam, bet, par laimi, lietus notekūdeņu režģis bija piedzīts ar sniegu, kas arī samazināja Daugavas ūdeņu piesārņotības pakāpi. No plkst. 8.00 rītā es sāku zvanīt dabas aizsardzības inspekcijai, taču telefons neatbildēja. Tad es nodevu telefonziņojumu novada domei. Pusstundas laikā ārkārtas notikuma vietā neviens neparādījās. Tad es pats devos uz Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Daugavpils kontroles sektora ofisu un par satraucošo notikumu paziņoju vienam no inspektoriem. Vēlāk aizgāju uz domi, kur, kā sapratu, nekādi pasākumi netika uzsākti. Man ieteica aprunāties ar Ēvaldu Cauņu pa telefonu un es izklāstīju viņam problēmas būtību. Tikai ap plkst. 11.00 tranzītceļa piesārņojuma iecirknī parādījās nožogojums, bet naftas produktu lokalizācija sākās pēcpusdienā.”

Nākamo informāciju redakcija saņēma no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krāslavas brigādes komandiera vietnieka Ilmāra Indrāna: “Jā, patiešām Augusta ielā notikusi 100 - 200 litru dīzeļdegvielas noplūde, iespējams, no lielkravas automašīnas tilpnes. Šo mašīnu pašlaik meklē Ceļu policija. Mūsu dienests saņēma ziņojumu par to 27. martā plkst. 10.00. Bija vajadzīgs laiks, lai atrisinātu jautājumu: kurp izvest ar naftas produktiem piesārņoto sniegu. Mums izdevās vienoties ar firmu “DOVA”. Tālāk sākās izlijušo naftas produktu apstrāde ar absorbentiem, kas palīdzēja maksimāli samazināt upes ūdeņu piesārņojumu. Tāda mēroga operāciju mums nācās veikt pirmo reizi.”

Kā saka, kamēr vēl nedeg... Visnepatīkamākais šajā notikumā ir tas, ka katrā ziņā naktī uz ceturtdienu gan gājēji, gan arī autovadītāji saoda spēcīgu dīzeļdegvielas smaku un pamanīja dīvainu plankumu uz asfalta. Taču acīmredzot nosprieda tā: “Ne mana cūka, ne mana druva” un neattapās piezvanīt pa numuru 112. Sen ir laiks saprast, ka cilvēks ir dabas daļa. Respektīvi, apkārtējās vides saglabāšana ir cilvēces izdzīvošanas problēma.

Aleksejs GONČAROVS