Visi lielie panākumi vēl priekšā!

Pārsvarā gan kolektīvā dejo ļaudis darbspējīgajā vecumā, bet, iesaistot dažus skolēnus, izdevās izveidot astoņus dejotāju pārus. Tiesa, astotais nemitīgi atrodas zem jautājuma zīmes, jo sastāvs mainās, bet pagastā nav tik daudz iedzīvotāju, lai kāda dejotāja aiziešanas gadījumā nerastos problēma sameklēt citu viņa vietā. Kolektīvā dejo pat pats tā vadītājs.

Neskatoties uz grūtībām, kolektīvs dzīvo un pamazām kļūst arvien populārāks. Visticamāk, tam par iemeslu ir demokrātijas principi kolektīva izveides un darba procesā, kā arī fakts, ka daudzus gadus Andzeļos kultūras dzīve bija pieklususi un cilvēki burtiski bija izslāpuši pēc kultūras. Starp citu, kolektīva izveides laiks sakrita ar tautas nama atdzimšanu: tika izremontēta mazā zāle, darbā pieņemta jauna vadītāja.

“Sanāca tā, ka iniciatīva nāca no pašiem deju kolektīva dalībniekiem,” tapšanas vēsturi stāsta Aivars. “Sapulcējas pagasta aktīvākie iedzīvotāji un nolēma izveidot deju kolektīvu. Mani palūdza uzņemties kolektīva vadīšanu, par ko biju ļoti pārsteigts. Neviens aiz rokas nav jāvelk, cilvēki paši izrāda lielu interesi par dejošanu. Sākām burtiski no nulles, jo vairākumam nebija vajadzīgās pieredzes. Pirmās apguvām vieglākas, Latgales novadam raksturīgas dejas. Pirmā uzstāšanās bija Jāņu svētkos. Pamazām mācījāmies arvien sarežģītākus deju soļus, bet šobrīd jau strādājam pie dziesmu svētku repertuāra.

Mūsu mērķis ir piedalīties 26. aprīlī skatē un izcīnīt tiesības braukt uz dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Uzskatu, ka izredzes mums ir, lai gan profesionālu dejotāju kolektīvā nav. Bet tas, ka mūsu cilvēki paši no brīvas gribas iet uz mēģinājumiem, neviens nav jālūdzas, dod rezultātu. Jā, mums klājas smagāk nekā pieredzējušiem kolektīviem, kuros dejotāji ir daudz profesionālāki, bet arī ar gribasspēku un atbildīgu attieksmi var daudz panākt un kādu robu aizpildīt. Skatītājs, kurš īsti nezina visas nianses, pat nepamanīs sīkās kļūdas, kas gadās arī stiprākiem kolektīviem.”

Jāatzīmē, ka savulaik Andzeļos bija mēģinājums izveidot deju kolektīvu, bet nekas no tā neiznāca, jo iniciatīva toreiz nenāca no dalībniekiem. Dejotājas kaut kā pierunāja, bet puišus pietiekamā skaitā tā arī neizdevās sapulcināt. Vēl agrāk, padomju varas ziedu gados, Andzeļos bija salīdzinoši aktīvs deju kolektīvs, kas gan pastāvēja neilgu laiku. Visi tā dalībnieki bija jauni, puiši tikko kā pēc armijas, gribējās tikties ar meitenēm, kaut kur kopā aizbraukt, un sovhozs visur laida. Bet tas bija cits laiks, kad aktīvi darbojās komjaunieši, kuri, līdzīgi kā mūsdienu jaunatne, gribēja “tusēties” un izklaidēties. Bija pat tā, ka cilvēkus uz mēģinājumiem savāca un atveda partorgs.

“Tagadējais kolektīvs ļoti daudz paveic, pateicoties pašu dalībnieku materiālajam ieguldījumam: sametam naudiņu, pērkam benzīnu un braucam,” turpina Aivars. “Lielu atbalstu jaunajam kolektīvam sniegusi rajona padome, kad pērn skatē mūs pamanīja un piešķīra naudu tērpu iegādei. Līdz gadu mijai šo to paguvām sašūt. Sazinājāmies ar speciālistiem un pasūtījām to, kas tuvāks mūsu novadam. Izvēlējāmies Andrupenes novada etnogrāfiskos tērpus, jo Andzeļu tērpa kā tāda nebija. Varēja vēl izvēlēties Dagdas vai Bukmuižas pusei raksturīgus tērpus atbilstoši etnogrāfiskajām prasībām. Meitām tagad ir blūzes un brunči, kā arī adītas zeķes. Savukārt puišiem bikses un krekli. Pirmoreiz jaunajos tērpos uzstājāmies TDA “Dagda” jubilejas pasākumā, līdz tam tērpus lienējām Dagdas un Krāslavas tautas namā.

Nesen pasūtījām meitām kurpes. Pagasta pašvaldība finansiāli atbalstīs šo pirkumu. Andzeļu pašvaldība nāk pretī deju kolektīvam, kad ko vajag — nav problēmu. Piemēram, kad braucām uz rajona skati, apmaksāja ceļa izdevumus. Diemžēl pašvaldībai nav tāda transporta, lai tajā sasēdinātu visu kolektīvu un aizvestu uz pasākumu. Nākas meklēt citus variantus. Godīgi sakot, daudz neko neesam prasījuši pašvaldībai, bet domāju, ka atbalsts būtu.”

Nepilnu triju gadu laikā Andzeļu pagastā ļoti iemīlējuši dejotājus. Ja kādā pasākumā viņu nav uz skatuves, ļaudis nāk klāt Aivaram vai citiem dejotājiem un jautā, kāpēc viņi nav uzstājušies? Jāņu dienā ir skatītāju pilna zāle, tāpat Lieldienās un citos lielos svētkos. Tukšā zālē Andzeļu tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvam nekad vēl nav nācies dejot. Kolektīvu ir pamanījuši arī citi tautas nami, un andzeļieši saņem arī ielūgumus koncertēt rajonā. Pēdējais uznāciens uz svešas skatuves Andzeļu dejotājiem esot bijis nesen Šķaunē. Atteikt nācās Ezernieku tautas namam, kura vadība aicināja pagodināt Ludviga dienas pasākumu. Nebija iespējas aizbraukt arī uz Indru. Trīs gadi nav nekāds lielais vecums, viss vēl priekšā!

Juris ROGA