Ierastās — nepazīstamās garšvielas mūsu virtuvē

Viens galvenais “asns” — svaigs un kaltēts

Ingvers ir apmēram vienu metru augsts augs, kas mīl siltumu, mitrumu un ēnu. Brieža ragam līdzīgais svaigais ingvers, ko pērkam veikalā, nav auga sakne, bet gan viens galvenais saknenis — rizoma, kas zemē aug horizontāli. Ingveram ir šauras lapas un dzeltensārti ziedi. Ingvera smarža ir patīkami svaiga, garša — dedzinoši asa, piparota.

Izrakts no zemes, saknenis tiek mazgāts un žāvēts, pēc tam blanšēts, lai uzmanīgi attīrītu no ārējās kārtas. Ingvera sakni var lietot gan svaigā veidā, gan kaltētu, saberžot pulverī. Pieejams arī marinēts, kā arī cukura sīrupā konservēts ingvers.

Izmantošana

Svaigs vai kaltēts un samalts — ingvers ir daudzu ēdienu un garšvielu maisījumu, piemēram, karija pulvera neatņemama sastāvdaļa. Labam ingveram raksturīga īpatnā, spēcīgā smarža un dedzinoši asa garša. Āzijā pa šķipsniņai ingvera pulvera pievieno galvenokārt zivju un gaļas ēdieniem, īpaši putnu gaļai un jēram, kā arī dažādām mērcēm un čatnijiem, bet Eiropā — arī saldajiem ēdieniem, konfektēm, kūkām, maizei, liķieriem un alum. Marinēts ingvers ir lieliska piedeva suši un citiem ēdieniem, bet Lielbritānijā popularitāti iekarojusi ingvera marmelāde. Svaigu ingveru var droši uzglabāt ledusskapī vairākas nedēļas, bet nomizotu un sasmalcinātu — arī sasaldēt.

Karstie salāti ar liellopu gaļu

½ paciņa Santa Maria Thai vok nūdeļu 400 g liellopu gaļas, 1 sarkanā paprika, 1 dzeltenā paprika, lociņi, 2 tējkarotes liellopu gaļas buljona, 2 tējkarotes sezama sēklu, Ķīnas kāposts (var aizstāt ar salātiem).

Mērcei:2 ēdamkarotes Santa Maria Thai saldās čili mērces, 2 ēdamkarotes Santa Maria Thai austeru mērces, 2 olu dzeltenumi, sezama eļļa, augu eļļa, pūdercukurs, rīsu etiķis vai baltvīna etiķis, 1 tējkarote Santa Maria malta ingvera.

Vokpannā apcep gaļu un dārzeņus. Pievieno nūdeles, 100 ml ūdens un buljonu. Kad nūdeles gatavas, pievieno mērces, sezama sēklas un Ķīnas kāpostu. Ļauj nedaudz atdzist un pasniedz galdā ar mērci. Lai pagatavotu mērci, ar mikseri saputo mērces sastāvdaļas viendabīgā masā (mērcei jābūt biezai). Pasniedzot rotā ar pētersīļiem.

Ingvera cepumi

120 g sviesta, 120 g cukura, 1 ola, naža gals sāls, 1 paciņa Santa Maria vaniļas cukura, 3 tējk. Santa Maria malta ingvera, 200 g miltu, 50 g kartupeļu cietes, 1 tējk. Santa Maria cepamā pulvera, glazūra dekorēšanai.

Bļodā samaisa sviestu, cukuru un olu. Pievieno ingveru, sāli un vaniļas cukuru. Samaisa un pievieno miltus, kartupeļu cieti, cepamo pulveri, samīca mīk-lu. Pārklāj un uz 3 stundām ieliek ledusskapī. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem. Galdu apkaisa ar miltiem un iz-veltnē mīklu. Ar piparkūku formām izspiež cepumus un liek uz cepešplāts. Cep apmēram 10 min. Atdzisušus cepumus pārklāj ar glazūru un pārkaisa ar rupjiem cukura graudiņiem.

Krokusa ziedu drīksna — safrāns

Dārgā drīksna — Zeva gulta un līgavas plīvurs

Persiešu valodā “za faran” nozīmē “būt dzeltenam”. Safrāna krokuss ir liliju dzimtas puķe, nepārprotami līdzīga mūsu dārzos populārajiem krokusiem. Augam parasti ir 8 -10 garas, slaidas lapas, bet septembrī — oktobrī uzplaukst viens vai divi gaiši violeti ziedi, kuru vidū atrodas trīs daļās sadalījusies koši sarkana drīksna. Tā un tikai tā tiek izmantota safrāna ieguvei. Tāpēc nav brīnums, ka safrāns ir viena no pasaules dārgākajām garšvielām, — no tūkstoš kvadrātmetros augošiem 150000 - 200000 krokusu iespējams iegūt vienu kilogramu safrāna, turklāt dīksnu ievākšana ir roku darbs, bet viens cilvēks dienā var ievākt ap 60 gramiem vērtīgo drīksnu. Pēc noplūkšanas tās tiek strauji izkaltētas saulē.

Sengrieķu mīts vēsta, ka Zevs esot gulējis safrāna gultā, feniķieši izmantojuši safrānu kā garšvielu un ārstniecības līdzekli. Bagātie romieši safrānu kaisījuši kāzu gultā, bet vēl citās kultūrās bijusi tradīcija ar safrānu iekrāsot līgavas plīvuru. Viens ir skaidrs — safrāns vienmēr bija luksus prece, par tā viltošanu vai stādījumu iznīcināšanu draudējuši visbargākie sodi.

Karaliska krāsa, karaliska garša

Labam safrānam ir spēcīga smarža un viegli rūgtena un asa garša. Drīksnā esošā krāsviela labi šķīst ūdenī, tāpēc mūsdienās safrānu galvenokārt lieto ēdienu iekrāsošanai, ne specifiskas garšas iegūšanai. Vidusjūras valstīs safrānu nelielās devās pievieno gaļas un zivju ēdieniem, piemēram, tradicionālā bujabēza (Bouillabaisse) zupa nav bez tā iedomājama. Franču virtuvei raksturīga bumbieru un ābolu iekrāsošana safrāna, baltvīna un cukura marinādē. Spāņi safrānu pievieno paeljai, itāļi iekrāso ar to risoto, arī indiešu ēdienos safrāns ir tipiska garšviela, savukārt Anglijā populārs ir Kornvolas pīrāgs ar safrānu.

Gan cenas, gan spēcīgās, specifiskās garšas un aromāta dēļ safrānu ieteicams lietot ļoti mazās devās. Par vērtīgāku tiek uzskatīts nesamalts safrāns — safrāna “pavedieni”, tiem jābūt spilgti sarkanbrūnā krāsā un it kā nedaudz eļļainiem.

Vistas gaļas zupa ar kukurūzu un kokosriekstu pienu 1 l vistas gaļas buljona, 1 burkāns, sīki sagriezts, 1 sīpols, sīki sagriezts, 1 selerijas kāts, sagriezts, šķipsniņa Santa Maria safrāna, 1 vistas fileja, 10 ēdamkarotes saldētu kukurūzas graudu, 50 g Santa Maria Thai olu nūdeļu, pēc garšas Santa Maria piedeva vistas gaļai — dzeltenais karijs, sāls pēc garšas, 100 ml Santa Maria Thai kokosriekstu piena.

Buljonā vāra burkānu, sīpolu un seleriju, līdz tie kļūst mīksti. Pielej kokosriekstu pienu, pievieno olu nūdeles, safrānu, tievās strēmelītēs sagrieztu vistas fileju, kukurūzas graudus un kariju. Vāra uz nelielas liesmas septiņas minūtes, nogaršo un pēc vajadzības pievieno garšvielas un sāli. Pasniedz ar sagrieztiem svaigiem pētersīļiem vai koriandru.

Citas receptes ingvera un safrāna izmantošanai, kā arī plašāku informāciju par garšvielām meklējiet www.santamaria.lv