Pēdējo gadu laikā mūsu valsts likumdevēji veikuši lielu darbu, lai ierobežotu smēķēšanas izplatību, tomēr nebūs grūti atrast cilvēkus, kuri uzstāj par vēl stingrākām normām.
Piemēram, jau tagad likums nosaka darbinieku tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu un darba devēja pienākumu nodrošināt darbiniekam — nesmēķētājam — ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba telpu. Diemžēl realitātē tas bieži vien tā nav.
Kā zināms, tabakas dūmi satur benzolu, nitrozamīnus, formaldehīdu un zilskābi. Smēķētājs ne tikai pats ieelpo šo buķeti, bet liek elpot tabakas dūmus arī citiem. Daudzus smēķētājus no dūma uzvilkšanas jebkur un jebkādos apstākļos neattur ne brīdinošie uzraksti uz cigarešu paciņām, piemēram, “Smēķētāji mirst jauni”; “Smēķēšana izraisa artēriju nosprostošanos un rada sirdslēkmes un insultu”; “Smēķēšana izraisa neārstējamu plaušu vēzi”; “Smēķēšana grūtniecības laikā kaitē Jūsu bērnam”; “Smēķēšana var izraisīt lēnu un mokošu nāvi”; “Smēķēšana var pasliktināt asinsriti un izraisīt impotenci; “Smēķēšana paātrina ādas novecošanos”; “Sargiet bērnus: nelieciet viņiem elpot tabakas dūmus!” un tamlīdzīgi, ne arī lūgumi vai apelēšana pie veselā saprāta. Acīmredzot šīs sērgas apkarošanā bez likuma bardzības nekādi nevar iztikt.
9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks pastāstīja, ka iecerēts veikt kārtējos grozījumus likumā, kas smēķētājus ierobežos vēl vairāk. Pagaidām gan deputāts nesteidzas klāstīt detaļas. Vienīgi izteicās, ka, ierobežojot smēķēšanas izplatību, jābūt uzmanīgiem, jo to var tiktāl ierobežot, ka “nebūs, kas par mums balso.”
Lai gan Upenieka kungs pats ir aktīvs smēķētājs, viņš apgalvo, ka ir pret smēķēšanas izplatību ne tikai vārdos, bet arī darbos, proti, Saeimā ir balsojis par smēķēšanas ierobežojumiem. Turklāt ne reizi vien apsvēris iespēju pats atmest kaitīgo ie-radumu. Pagaidām gan neizdodas saņemties šim solim.
G. Upenieks: “Viena lieta ir pieņemt dažādus smēķēšanu ierobežojošus normatīvos aktus, bet pavisam cita — panākt to izpildi. Jāsāk ar ģimeni, kur bērnam par pozitīvu piemēru kalpo tētis un mamma, kuri viņam aizrāda, ja nepieciešams. Svarīga ir sabiedrības kopīgā negatīvā nostāja pret smēķēšanu. Sabiedrībai kopumā jābūt aktīvai, sabiedrības locekļiem pašiem ir jākontrolē smēķēšanas ierobežojumu izpilde un jāziņo par pārkāpējiem. Visbeidzot valstī ir policija, kuras uzdevums būtu panākt likuma izpildi.”
Juris ROGA