Televizors — adresātam

ZaikovskisVajag tā sagadīties, ka trīs ģimenes iemīļotie izdevumi: laikraksti “Ezerzeme”, “Subbota” un žurnāls “Ļubļu” otro reizi sagādāja viņiem patīkamu pārsteigumu. VAS “Latvijas pasts” izsludinātajā abonētāju konkursā Ēriks Zaikovskis laimēja modernu jaunākās paaudzes šķidro kristālu televizoru “Universum LCD”. Reizē ticēja un neticēja, kad “ziņnese” Ināra Jakovele iepriecināja Ēriku ar labo vēsti. Runājot godīgi, aktīvais lasītājs ne visai izbrīnījās: viņš sen pieradis saņemt balvas. Spēlēt un laimēt ir viņa hobijs, tāpat kā minēt krustvārdu mīklas un citus āķīgus uzdevumus, par ko gadījās saņemt patīkamus pārsteigumus.

“Kāpēc mēs pasūtām žurnālu “Ļubļu”?” spriež mans labais paziņa. “Tas bija sen, kad šajā ilustrētajā izdevumā ieraudzīju viktorīnu par reliģisko tēmu, kas mani interesēja. Aizrāvos, kļuvu dalībnieks, bet iznākumā laimēju naudas balvu. Vēlāk arī citos konkursos manu ģimeni pavadīja veiksme. Aizpagājušajā vasarā žurnāls izsludināja konkursu “Puķes tavā mājā”. Nofotografēju mūsu ziedošo lodžiju, turklāt tik veiksmīgi, ka konkursa fotouzņēmums tika publicēts žurnālā. Man tas ir liels apbalvojums. Fotografēšana taču ir mans otrais vaļasprieks. Pie mums katram ģimenes loceklim ir pa fotoaparātam plus digitālā kamera. Savākti vairāk nekā 40 ģimenes albumi, tik interesanti ir vērot augošās meitiņas.

Starp citu, arī laikrakstu “Subota” cienu par izklaidējošiem izziņas pielikumiem, kas vienmēr interesē mani un Oksanu.”

Nu ir laiks iepazīstināt lasītājus ar šo draudzīgo un simpātisko ģimeni, par kuru es tīksminājos vasarā dabā. Parasti sauļošanos ģimenes galva savieno ar makšķerēšanu, bet māmiņa ar meitiņām bauda laika pavadīšanas pie ūdeņiem jaukumus. Pagājušovasar Ēriks ar lepnumu parādīja man, kā viņa vecākā meita Rita droši lēca no paaugstinājuma Zirgezerā, neatpaliekot no zēniem. Bet mazā Ērika tikai šoruden ies pirmajā klasē, tāpēc viņai vēl jāmācās peldēt.

Sapulcināt visu ģimeni kopējam fotouzņēmumam nesagādāja īpašas grūtības: visi Zaikovski mācību laikā atrodas zem viena jumta: Varavīksnes skolas sākumklasēs. Tētis ir sākumklašu skolotājs un ticības mācības pasniedzējs, māmiņa — pirmsskolas pedagoģe. Rita mācās ceturtajā klasē, bet Ērika apmeklē sagatavošanas grupu. Zaikovskiem arī dzīvoklis tepat blakus — namā Aronsona ielā 12. Visi četri ir īsti krāslavieši, tāpēc vecākiem ļoti rūp dzimtās pilsētas liktenis. Pedagogi ar augstāko izglītību ir pārliecināti, ka laime jākaldina dzimtajā pusē. Viņi nekad nedomāja braukt peļņā kaut kur citur. Pareizi saka, ka dzimtajās mājās arī sienas palīdz. Runājot par šo tēmu, Ēriks pateica šādus vārdus: “Lūk, arī sagaidījām, kad Krāslava acu priekšā mainās un kļūst skaistāka. Ir patīkami dzīvot pilsētā, kur visi pazīst cits citu un zina viens otra vērtību. Jā, cilvēkus sarūgtina zemas algas, tikai vīrietis, kurš ir atbildīgs par ģimeni, var atrast izeju un tas viņam jādara. Lūk, arī man nākas strādāt vairākās vietās, lai ģimenē valdītu pārticība.

Maldās tie, kuri meklē ceļus, kā iegūt drīzu peļņu. Bagāts nav tas, kuram daudz naudas, bet gan bagāts tas, kuram tās pietiek. Labāk zīle rokā...”

Oksana un Ēriks ir laimīgi cilvēki, tas rakstīts viņu sejās. Pirms gada dzīvesbiedri Zaikovski nopirka desmit gadus vecu automobili “Ford”, lai visa ģimene varētu doties ceļojumos. Viņi jau pietiekami labi iepazinuši Rīgu, tagad kārta citām pilsētām un ne tikai Latvijā, visam savs laiks. Pagaidām brīvlaikā viņi bauda Latgales krāšņumu. Katra ģimene ir gluži kā firma, kurai pastāvīgi jāattīstās. Lūk, arī Zaikovski tagad sapņo par dzīvokļa kapitālremontu, bet mūsdienās tas prieks ir dārgs. Nemaz nešaubos, ka viss viņiem izdosies: jaunība un optimisms ir vērtīgākais dzīves kapitāls.

Kā uzmanīgs “Ezerzemes” lasītājs Ēriks Zaikovskis pateica šādu novēlējumu: “Laikraksts visumā ir labs, ar prieku lasu publikācijas par cilvēkiem, tikai nevajag dublēt informatīvo biļetenu “Krāslavas vēstis”. Noteikti jāziņo par rajonā organizējamiem kultūras dzīves pasākumiem, ko mēs apmeklējam visa ģimene. Un pēdējais: ieviesiet sūdzību rubriku, palīdziet cilvēkiem aizstāvēt savas tiesības.”

Aleksejs GONČAROVS