Ekstremālu izjūtu cienītāji

Dmitriju Parazenko es pazīstu ļoti sen. Kopš jaunības dienām viņš bija Skaistas jauniešu iniciators, bet tehniskajiem sporta veidiem veltīja divus gadu desmitus. Nopietni aizrāvās ar skijoringu, motokrosu, arī ar kalnu slēpošanu un hokeju.

Sportiska neatlaidība palīdzēja Dmitrijam nenomaldīties tirgus ekonomikas džungļos. Nebaidoties riskēt, viņš attīsta savu biznesu, kas ar laiku maina gan profilu, gan ģeogrāfiju. Taču šodien runa nav par ražošanas sfēru.

Pēdējos gados Dmitrija uzmanību saistīja ekstremālas ekspedīcijas. Izmēģinājuma maršruts tika izstrādāts 2005. gada vasarā, kad Latvijas komanda pusotra mēneša laikā ar automašīnu pārvarēja tālo ceļu caur Minsku un Maskavu līdz Volgas krastiem ar grūto braucienu apkārt Ribinskas ūdenskratuvei un atgriešanos mājās caur Tveru.
Aizrāvusies ar braucienu romantiku, pērnvasar Parazenko apkalpe apguva jaunu maršrutu: Rīga — Sanktpēterburga — Viborga — Veļikaja Novgoroda ar ekstremālu braucienu apkārt Seligera ezeram.

Autotūrisms pa sliktiem ceļiem tā aizrāva novadnieku, ka viņš pakāpeniski nonāca pie secinājuma: laiks izmēģināt savus spēkus rallijā. Pagājušā gada rudenī mūsu rajonā tika nokomplektēta apvidus mašīnas apkalpe, kurā tika iekļauti pazīstami cilvēki. Pilots — Asūnes uzņēmējs Vilnis Zeiza, stūrmanis — viņa dēls Aigars, bet trešais autosacīkstēm pa sliktiem ceļiem sagatavotā džipa “Nissan-Patrol” komandas loceklis — Dmitrijs Parazenko. Ļoti grūtajā autotrasē Karēlijā veicās nebūt ne visiem: Jelgavas apkalpe bija spiesta izmantot treileri, lai nogādātu dzimtenē sacīkšu automobili. Krāslavas apkalpe sarežģīto maršrutu pārvarēja sekmīgi, ieņemdama divas godalgotās vietas. Tas viss arī kalpoja par ieganstu jauniem pārdrošiem plāniem.

Turpinot ekstremālās ekspedīcijas tēmu, uzskatu par savu pienākumu iepazīstināt ar vēl vienu asu izjūtu meklētāju. Savu ieguldījumu tālo maršrutu izpētē devis arī Dmitrija brālis Oļegs Parazenko. Viņa busiņš “Peugeot”, nobrauca 6000 kilometru un pabija Melnās un Kaspijas jūras krastos. Tie ir neaizmirstami iespaidi.

Ceļojumu romantika ir progresējoša “slimība”. Visi manis nosauktie tālo ceļu romantiķi zina godīgi nopelnītas naudas vērtību un, manuprāt, tērē to racionāli, saņemot baudu no tāliem ceļojumiem. Atklāšu noslēpumu: Krāslavas ekstremālo izjūtu cienītāji patlaban gatavojas fantastiskam autobraucienam uz Tālo Austrumu zemēm. Ja kārtējais pārdrošais sapnis kļūs reāls, “Ezerzeme” piedāvās informatīvo palīdzību neizpētīto zemju iekarotājiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pasaules tīmeklis Internets paver šādas iespējas.

Aleksejs GONČAROVS