Izvēles priekšā

— Jūs plānojat savienot darbu visos trīs amatos, vai arī mēs tuvākajā laikā sagaidīsim jaunas rajona padomes priekšsēdētāja vēlēšanas?

— Spēkā esošā likumdošana atļauj man savienot darbu LPR priekšsēdētāja vietnieka amatā ar rajona padomes priekšsēdētāja un pašvaldības padomes priekšsēdētāja darbu. Kā būs turpmāk, šodien vēl nevaru pateikt. Piemēram, Līvānu novada domes priekšsēdētājs un LPR attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods ir nolicis savas pilnvaras rajona padomē sakarā ar darba apjoma krasu palielināšanos pēc ievēlēšanas jaunajā amatā. Viņš bija Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs. Par Preiļu rajona padomes priekšsēdētāju tagad ir ievēlēta Helēna Streiķe, Aglonas pagasta priekšsēdētāja. Es esmu A. Vaivoda vietnieks LPR attīstības padomē un pagaidām savienoju šo jauno amatu ar pārējo darbu. Vēl jau rit tikai pirmais mēnesis, bet, strādājot jaunā amatā, skatos un apsveru, ko darīt tālāk? Vai spēšu visu savienot fiziski un praktiski. Uz šodienu, tā kā Latgales plānošanas reģiona pārvalde un administrācija tiek veidota no nulles, tur pagaidām man nav ne galda, ne telefona, ne pildspalvas, ne transporta, nekā, bet struktūra veidosies un viss būs. Laiks parādīs, kā rīkoties.

— Agrāk taču darbojās Latgales reģiona attīstības padome, kurā strādājāt arī jūs. Kamdēļ bija vajadzīga šī jaunā struktūra?

— Latgales reģiona attīstības padome darbojas uz “sabiedriskiem pamatiem”: tai nebija juridiska statusa, sava budžeta, likumdošanā noteiktie mehānismi nebija efektīvi. Tās uzdevums bija uzticēt Latgales reģiona attīstības aģentūrai izstrādāt un meklēt projektus, kas kopīgi visai Latgalei un ir ar reģionālu nozīmi. Mēģinājām risināt jautājumus arī par citām lietām, tajā skaitā ES struktūrfondu līdzekļu apguvi un reģionu iespējām tos saņemt tiešā ceļā. Aicinājām ministrus un dažādus ierēdņus uz savām sēdēm, centāmies pierādīt, aizstāvēt savu viedokli.

Institūcija, kas reāli pildīja darba uzdevumu, bija pašvaldību izveidotā Latgales Reģiona attīstības aģentūra, kura saņēma mūsu līdzfinansējumu. Tai ir biedrības statuss. Šo-dien tā realizē vairākus projektus, ir izstrādājusi Latgales teritorijas plānojumu, veica saskaņojumus ar pašvaldībām viņu teritorijas plānojumiem, izstrādājusi Latgales sociāli ekonomiskās attīstības programmu un veikusi citus darbus. Mūsu kopējais uzdevums bija piedalīties Nacionālās attīstības programmas izstrādē, kā arī daudzi citi ar plānošanu saistīti darbi.

— Kas tad ir mainījies?

— Valstī tagad ir būtiski mainījies likums par plānošanas reģioniem, lai juridiski nostiprinātu tieši pašas padomes darbību un darbu. Ja iepriekš mūsu padome bija kā sabiedriska organizācija, kurai faktiski nebija nekā, tad uz šodienu tā ir juridiski nostiprināta institūcija, kas tagad saucas Latgales plānošanas reģions, kuram ir sava padome. Šī padome būtībā ir tāda pati, kā iepriekš, bet nostiprinājusies juridiski.
Pērnā gada nogalē mēs vienojāmies par padomes darbības pamatprincipiem, proti, nolēmām, ka priekšsēdētājam un vietniekam jāstrādā pastāvīgi, nevis kā iepriekš bija — pusgadu rotēšanas kārtībā. Savā laikā es pusgadu biju šīs padomes priekšsēdētājs. Mans priekšsēdētāja laiks sakrita ar to, ka Latvija gatavojās saņemt Eiropas naudu un toreiz valsts deklarēja, ka Latvija ir viens reģions Eiropas skatījumā. Mēs, savukārt, cīnījāmies, ka esam valsts, kura sastāv no reģioniem. Toreiz par šiem jautājumiem pat piedalījos raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Protams, mūsu cīņa bija smaga, bet mēs tajā zaudējām. Valdība pierādīja, ka Latvija ir viens reģions un Eiropas nauda sāka plūst uz valdību un ministrijām, nevis uz reģioniem. Bet tā jau ir cita tēma.

— Rotēšanas princips ir demokrātiskāks, kāpēc no tā bija jāatsakās?

— Rotēšanas princips ir ļoti demokrātisks, bet tik īsā laikā cilvēkam tīri fiziski ir ļoti grūti iedziļināties šajā darbā, visu izprast un gūt rezultātus. Turklāt zinot, ka pēc pusgada tavā vietā nāks cits un visu sāks no gala.

— Cik daudz taisnības runās, ka Latgales plānošanas reģions ir vajadzīgs, lai jūs veiktu administratīvi-teritoriālo reformu un apvienotu pagastus?

— Ar pagasta apvienošanu mēs nenodarbosimies — to varu simtprocentīgi apgalvot. Bet saistība ar administratīvi-teritoriālo reformu, kura visās valstī virzās uz priekšu, mums būs. Saistībā ar to plānošanu reģioni arī tika pilnveidoti. Cik liela tā būs un kā izpaudīsies, to šodien grūti pateikt. Veidojoties novadiem, rajona funkcijas tiks pārdalītas. Daļu funkciju vajadzēs pārņemt novadiem, kaut kādas funkcijas nāksies pārņemt reģioniem, nav izslēgts, ka kaut kādas lietas var nonākt atpakaļ ministriju pārziņā, piemēram, tā varētu būt Aleksandrovas speciālā internātskola.

Mums priekšā ir rajonu funkciju un līdzekļu pārdale un sadale. Kā to izdarīt, šodien konkrētu atbildi nevienā ministrijā nevar saņemt. Esmu personīgi uzdevis šos jautājumus, atbilde bija, ka tagad, kopīgi strādājot, visiem jāliek galvas kopā un par to jādomā. No plānošanas reģioniem valdība un ministrijas gaida iniciatīvas un piedāvājumus, jo mūsu pieredze un redzējums ir tuvāks realitātei nekā ierēdņiem ministrijas kabinetos. Es tam piekrītu un domāju, ka labi, ja tā tas tiešām notiks. Ja visus jautājumus izlems tikai augšā, tad var iznākt tā, ka nodos funkcijas bez naudas un notiks citādi brīnumi.

Skaidrs, ka pagastu apvienošanās un reģionālā reforma notiks paralēli. Grūti pateikt, kā nākotnē veidosies reģionālās padomes, jo likumu var izmainīt jebkurā laikā. Tās var kļūt arī vēlētas, tās varētu būt arī tādas, kādas šodien ir rajonu padomes, proti, pārstāvētas no visiem reģiona novadiem. Mūsu rajonā 25 esošo pašvaldību vietā var izveidoties 2-4 novadi, arī kopumā pa Latgali varētu būs neliels novadu skaits. Tiesa, jaunākās pārdomas un ministrijās dzirdētie izteicieni, ka tādi novadi, kā Aglonas, ir par mazu, vajadzētu būt lielākiem.

— Paldies par interviju un apsveicam, sākot darbu jaunajā amatā!

Juris ROGA