Divpadsmito klašu audzēkņiem profesijas izvēle ir viens no būtiskajiem šīsdienas jautājumiem, kas svarīguma ziņā nostājas vienā līmenī ar mācībām. Sevišķi aktuāls šis jautājums ir lauku skolu bērniem, jo kopumā viņu iespējas ir mazākas nekā pilsētniekiem.
Indras vidusskolas 12. klases audzinātāja, direktores vietniece mācību darbā Ilona Beitāne-Špaka apgalvo, ka Indras jaunieši nopietni apsver, kādu profesiju gribētu apgūt. Viņa arī atzīst, ka laukos bērniem ļoti sarežģīti izdarīt pareizu izvēli, jo, laukos dzīvojot, iespējas pirmām kārtām informatīvajā ziņa ir mazākas nekā lielākās pilsētās, kur jauniešiem tiek organizētas profesionālās prezentācijas, atvērto durvju dienas un tamlīdzīgi pasākumi. Lauciniekam pat uz atvērto durvju dienu sarežģīti aizbraukt, jo tam vajadzīgs laiks un nauda. Lauku jaunietis gribētu uzzināt par savu izvēli vairāk tieši klātienē, bet vairākumā gadījumu viņam atliek tikai tam, ko ziņo laikraksti, televīzija un internets.
“Lai cik grūti izdarīt izvēli, mūsu bērni tomēr izvirza sev reālus mērķus,” stāsta Ilona Beitāne-Špaka. “Tie, kuri nejūtas stipri mācībās, izvēlas tehnikumus, bet stiprākie apsver studiju iespējas augstskolās. Grūti ne tikai bērniem, ir daudz jaunu profesiju, par kurām pietiekamas informācijas nav arī mums, pedagogiem. Par laimi ir pieejams internets, skolēni brīvajā laikā meklē interesējošo informāciju, skatās, kādas prasības absolventiem izvirza mācību iestādes. Mēs arī bijām uzaicinājuši uz skolu speciālisti no Daugavpils karjeras centra. Viņa tepat skolā pastāstīja par profesijām, atbildēja uz jautājumiem, kā arī veica anketēšanu 9. un 12. klasē. Anketēšanas rezultāti lielāku interesi radīja devītklasniekiem, parādot, kam vairāk jāpievērš uzmanība. Divpadsmitie, kā paši izteicās, tikai guva apstiprinājumu savai izvēlei, kas pamatā sakrita ar testiem.”
Protams, skolotāji savus skolēnus motivē uz to, lai viņi izvēlas darba tirgū pieprasītu profesiju, kas dotu iespēju atrast darbu. Lai nebūtu negatīvas emocijas, kas rodas, pabeidzot izglītības iestādi un sēžot mājās bez darba, kā tas mūsdienās reāli notiek. Tad apvainojas un ir dusmīgi, paši nezina uz ko. Skolā ir runāts un diskutēts arī par iespēju strādāt ārzemēs, divpadsmitie lielākoties ir noskaņojušies palikt Latvijā. Lielākoties visas klases stundas ar divpadsmitajiem Indrā notiek par profesijas un karjeras jautājumiem. Arī skolotājiem mūsdienās ir karjeras izvēles kursi. Visu jauno informāciju, ko dabū zināt, viņi cenšas novadīt arī bērniem, lai viņi adekvāti novērtētu katras profesijas plusus un mīnusus, lai nekļūdītos pieaugušo dzīves ceļa pašā sākumposmā.
Dažiem skolēniem ir vecāki brāļi un māsas, kuri pabeiguši izglītības iestādes un nevar atrast darbu. Viņi jau saprot, cik tas ir svarīgs jautājums. Protams, izvēli ietekmē arī vecāku finansiālās iespējas. Tie audzēkņi, kas jūtas stipri mācībās, pieliks visus spēkus, lai iekļūtu budžeta grupā, savukārt tehnikumos maksas jautājums nav tik saspringts, kā augstskolās.
Juris ROGA