Ļoti lēnām, bet uz priekšu virzās

Jaunizveidotās iestādes darbības pirmajos mēnešos iemītnieku nebija daudz, taču ātri izplatījās iestādes labā slava. Tas sakrita ar to, ka arī cilvēku skaits, kuriem nepieciešami tamlīdzīgas iestādes pakalpojumi, ne vien rajonā, bet arī visā valstī auga kā sēnes pēc lietus. Paredzētās 18 vietas aizpildījās neticami ātri, bet cilvēku, kuriem vajag palīdzību, mazāk nekļūst. Dažiem situācija tik smaga, ka nekas cits neatliek, kā uzņemt un izvietot, kur vien ir kāds brīvs kaktiņš. Pretējā gadījumā šiem cilvēkiem būtu jāiet bojā necilvēcīgos apstākļos, kas mūsu eiropeiskajai valstij būtu liels kauna traips. Tādējādi šodien ģimenes mājā atrodas 23 cilvēki, aizņemtas pat garderobes. Turklāt daudzi cilvēki, kuri vēl var drusku paciesties, gaida rindā. Arvien pienāk zvani un ļaudis interesējas par iespēju iestāties rindā.

Pagājušogad Robežnieku pašvaldība izšķīrās par riskantu soli — uzsākt piebūves celtniecību. Tiesa, valsts budžeta grozījumos piešķirtā finansējuma (26000 latu) pietika tikai logu nomaiņai vecajā ēkā, tomēr pašvaldībā tika nolemts naudu ieguldīt tur, kur šajā brīdi ir visvairāk nepieciešamas — iestādes paplašināšanā. Tāme tika sastādīta, piebūves izmaksas — 120000 latu. Piešķirtās naudas pietika, lai ieliktu pamatus un uzbūvētu ēkas karkasu. Šajā vietā darbi apstājās un gadu nekas nenotika. Visi pašvaldības centieni sameklēt finansējumu tālākai būvniecībai bija nesekmīgi. Tikai šogad nesenajos valsts budžeta grozījumos šim objektam ir piešķirts neliels finansējums — 59000 latu. Pat pieskaitot šai naudai pašvaldības līdzfinansējumu, kas ir 20% , skaidrs, ka objektu pabeigt nevarēs, jo būvizmaksas ir krasi augušas — pērnā gada tāme bija 157000 latu, jaunākā tāme jau paredz 198000 latu.

Par piešķirtajiem līdzekļiem un savu finansējuma daļu pašvaldība plāno uzbūvēt otro stāvu, uzlikt pārsedzes, jumtu, izveidot pašu ēku un jumtu savienojumu, ielikt ārdurvis un logus.

Diemžēl veco ļaužu ģimenes māja Skukos nav vienīgais objekts, kur nepieciešami lieli ieguldījumi. Ļoti daudz problēmu ir pašvaldības pamatskolas ēkai, arī pagasta ūdensapgādes jautājumi jārisina, lai visu sakārtotu atbilstoši mūsdienu prasībām, kādas ir Eiropas Savienībā. Tomēr pansionāts ir vissāpīgākā problēma, jo veciem un nevarīgiem cilvēkiem tā ir pēdējā cerība mūža nogali pavadīt cilvēcīgos apstākļos. Otrkārt, ne tikai iemītniekiem dzīvot saspiestībā, bet arī pansionāta darbiniekiem ir ļoti grūti strādāt šaurās, mazās telpās.

Juris ROGA