Roku un sirdi — pa Internetu

img

Pareizi runā, ka ābols no ābeles tālu nekrīt. Visi pieci Vladislava un Valentīnas Muižnieku bērni jau no mazotnes izgājuši darba tikuma skolu un, kļuvuši pieauguši, tagad dzīvo pārticībā. Meita Natālija iegūst augstāko izglītību Daugavpilī un, lai neapgrūtinātu vecākus, piepelnās tirdzniecībā. Vecākais dēls Valērijs saimnieko blakus tēva mājai Pipiru ciemā. Nikolajs iekārtojies vēl labāk: ziemā dzīvo Jelgavā, bet vasarā kopj zemi Novļānos. Arī viņam ir ģimene, tāpat kā Aleksejam, kurš strādā Daugavpilī. Taču dzimtajā Robežnieku pagastā viņam ir sava zeme, kuru iznomā. Vārdu sakot, vecāki ir ļoti apmierināti ar visiem bērniem, bet seši mazbērni ir viņu lielākais prieks un galvenā bagātība.

Runa būs par jaunāko dēlu Pēteri, kurš savu laimi atrada... Internetā. Sāksim ar to, ka Pēteris sen sāka pievērsties mūzikai, viņš spēlē sintezatoru, interesējas par mūsdienu grupām. Ātri kļuvis patstāvīgs, viņš pēc Dagdas arodvidusskolas beigšanas devās ārzemju braucienos: paskatīties pasauli, stažēties agrārajā sektorā un, protams, nopelnīt. Vēlāk noskaidrojās, ka prakse Dānijas fermera kartupeļu plantācijās Pēterim vareni pa-līdzēja. Kad pa otram lāgam puisis strādāja Anglijā, viņam bija pieejams dators. Tāda jau ir jaunība: vaļas brīžos ar pasaules tīmekļa palīdzību viņš sāka meklēt draudzeni, ar kuru varētu sazināties. Meklēja pa visu Eiropu, bet atrada savā dzimtajā Latgalē. Pēteris ar Gitu čatoja, un elektroniskā dialoga turpinājumu veicināja kopējās intereses: aizraušanās ar mūziku. Arī jaunā paziņa spēlēja taustiņu instrumentus. Turklāt viņa dziedāja solo un sacerēja autordziesmas, kas kļuva populāras Latvijā. Gita godīgi atzīstas, ka sarunbiedri ar datora starpniecību meitenei arī agrāk lūdza telefona numuru, tomēr viņa nesteidzās. Bet, lūk, Pēterim no Anglijas nevarēja atteikt. Sākās regulāra sazināšanās pa telefonu: četrus mēnešus viņi neredzēja viens otru, nebija pat foto. Kādu reizi, tiesa, viņi zaudēja elektroniskos sakarus, taču ar abpusējiem pūliņiem tos atjaunoja.

... Tas bija pirms trim gadiem. Atbraucis atpūtā uz mājām, Pēteris sataisījās doties uz Daugavpili, kur noslēpumainā svešiniece strādāja par māksliniecisko va-dītāju kultūras centrā “Lociki”. Gita sagaidīja ciemiņu uz kultūras nama lieveņa. Pirmais iespaids viņai nelika vilties: puisis uz goda, tādu nav grēks pacienāt arī ar tasi kafijas, ko viņa arī darīja.

Pēteris atceras: “Toreiz es atvedu Gitai solītos mūzikas ierakstus. Paskatījos vērīgi: meitene ir interesanta, bet viņa uzaicināja mani uz autorkoncentu, kuram gatavojās ļoti nopietni. Sagaidīju noteikto dienu un tīksminājos par Gitu uz skatuves. Priekškaram aizveroties, pasniedzu ziedus, bet viņa aizveda mani uz banketu. Tur es sapratu galveno: Gitai ir ļoti daudz draugu, kuri viņu sirsnīgi ciena. Kopš tās dienas sāku zvanīt viņai biežāk, pastāvīgi sūtot SMS. Ar īsu elektronisko sūtījumu palīdzību sāku runāt par savām jūtām. Vēlāk bildinājumu pa Internetu izsūtīju no Dānijas.”

Jaunajiem nepatīk garas runas: septiņus mēnešus pēc autorkoncerta Pēteris un Gita pulcināja radus un draugus Pipiros. Līgavaiņa mājās ielūgtajiem viesiem bija par šauru, tāpēc kāzu galdi tika klāti plašajā šķūnī. Pēc laulāšanās Pustiņas baznīcā jautrība turpinājās divas dienas. Tad Pēteris devās atpakaļ uz Dāniju, kur nostrādāja līgumā paredzēto termiņu, bet pēc noteiktā laika Gita viņam dāvāja mazulīti Evelīnu.

Nešaubos, ka vērīgais lasītājs tagad grib jautāt: kur Pēteris ieguldīja savu kapitālu? Viss bija ļoti negaidot: jaunais uzņēmējs nopirka zemi, sāka audzēt kartupeļus un reģistrējās kā individuālais komersants “Mikjāņi”. Pats par sevi saprotams, ka iegādājās kartupeļu novācamo kombainu un jaunu stādāmo mašīnu, pievēršot galveno uzmanību perspektīvajām šķirnēm. Pētera pieredze ārzemēs negāja zudumā: rudenī jaunā ģimene realizēja aptuveni trīs desmitus tonnu “otrās maizes”, kas pašlaik ir cenā. Tā ka Pētera un Gitas pirmais mēģinājums zemkopībā izdevās, tikai, protams, nācās krietni papūlēties.

“Kā tad ir ar mūziku?” jūs jautāsiet. Viss ir lieliski: šis vaļasprieks kļuvis par lauku firmas otro specializāciju. Populāro ģimenes ansambli ielūdz uz kāzām un jubilejām, sarīkojumiem un viesībām. Kad jaunais pāris kādu laiku dzīvoja Jēkabpilī, tad abi labi iepazina Zemgali. Dzīvesbiedrus arī pašlaik aicina uz Neretu un Bausku, kur viņi kļuva populāri. Ziemassvētkos gaida brauciens uz Ilūksti. Muzikanti Muižnieki iekaro arī Latgali. Pērnvasar viņi tika uzaicināti uz Annas dienas zaļumballi Dagdā.

Rudenī notika vieskoncerts Robežniekos — zemnieku ballē. Ērika Gabrusāne ļoti augstu novērtēja ģimenes ansambļa meistarību. Ansambļa repertuārā ir tikai latviešu dziesmas. Visur Gita prasmīgi pilda sarīkojumu vadītājas lomu.

Viss būtu labi, taču tirgus ekonomika mazliet uztrauc jauno ģimeni. Pēteris un Gita nodomāja dzīvot Krāslavā, bet dzīvokļu cenas pēdējā gada laikā kāpušas gandrīz desmitkārtīgi. Gribot negribot nākas domāt...

Aleksejs GONČAROVS