Meistars un seši zeļļi

Projekts “Nodarbinātības veicināšana Krāslavas rajonā” ir vērsts uz ilgstošu bezdarbnieku apmācīšanu būvgaldniecības profesijas Zeļļa diploma saņemšanai. Gada laikā Daugavpils 38. arodvidusskolas Krāslavas filiāle, kas kopā ar rajona padomi un Latvijas Amatniecības kameras Daugavpils nodaļu bija arī projekta partnerorganizācija, nodrošināja iespēju septiņiem jauniešiem apgūt būvgaldnieka specialitāti. Jau sekmīgi nokārtoti eksāmeni un audzēkņi ar nepacietību gaida 19. decembri, kad saņems Latvijas Amatniecības kameras Zeļļa diplomu. Paredzēts, ka Amatniecības kameras jubilejai veltītajā svinīgā pasākumā izglītības dokumentu pasniegs Valsts prezidente, kas ir liels pagodinājums. Šis izglītības dokuments tā īpašniekiem dod iespēju strādāt ne vien vietējā darba tirgū, bet arī iekļauties Eiropas darba tirgū. Visi septiņi ir ieguvuši arī arodvidusskolas sertifikātu par pabeigtu mācību kursu.

Daugavpils 38. arodvidusskolas Krāslavas filiāles direktors Arkādijs Petaško: “Projekta ideja bija ne tikai piedāvāt novada iedzīvotājiem iespēju apgūt jaunu profesiju, bet arī dot iespēju apgūt jaunas tehnoloģijas, pastrādāt uz jauniem darbagaldiem, gūt pārliecību par to, ka viņi paši spēj uzsākt ražošanu, kā arī rosināt viņus to darīt. Nākamā lieta bija radīt nepieciešamību cilvēkam tālāk izglītoties, kā arī parādīt perspektīvu, proti, ka izglītība dod iespēju realizēt sevi darba tirgū. Projekts izrādījās ļoti veiksmīgs. Viens zellis nolēmis mācīties tālāk un iegūt Meistara diplomu, divi jau-nieši nolēmuši atvērt savas darbnīcas, bet divi skolēni kļūs par augstskolu studentiem. Diploms pavēris iespēju vienam no zeļļiem strādāt par darbmācības skolotāju.”

Projekts bija liels izaicinājums mūsu rajonam. Lai cilvēks varētu uzsākt apmācības, bija jābūt vismaz divu gadu darba pieredzei kokapstrādē vai celtniecībā. Šāda prasība tika izvirzīta sakarā ar to, ka Zeļļa diploma iegūšanai ne-pieciešams vismaz trīs gadu stāžs specialitātē. Tādēļ bija grūti sameklēt kursantus, kuri atbilstu izvirzītajām pra-sībām. Tas bija pat ļoti sarežģīti — cilvēki it kā būtu, bet stāža nav. Ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību tomēr izdevās atlasīt 12 potenciālos kursantus. Otrs sarežģīts moments bija apmācību ilgums — viens gads. Nodarbības notika trīs dienas nedēļā, turklāt netika maksāta nekāda stipendija. Pat bezdarbnieki mācību laikā saņem stipendiju, bet šajā projektā tas nebija paredzēts, jo projekta ideja bija, ka cilvēks mācās tālab, lai iegūtu kvalifikāciju.

A. Petaško: “Tā mums visiem bija nopietna pārbaude, vai izdosies tādus cilvēkus atrast. Izdevās. No 12 pa-beidza septiņi, pieci pirmajos mēnešos atteicās. Dažam ne-pietika gribasspēka mācīties, bet divi aizbrauca uz An-gliju strādāt celtniecībā, jo uzskatīja, ka mācības — tas viņiem pašreiz nav vajadzīgs. Var-būt pat labi, ka tā, jo cilvēki savlaicīgi saprata, ka tā nav viņu sirdslieta un velti netērēja savu laiku.

Fakts, ka septiņi kursanti ieguva Zeļ-ļa kvalifikāciju (tur-klāt viens no viņiem arī meistara kvalifikāciju) pierāda, ka rajonā ir spējīgi kursanti. Turklāt starp viņiem ir cilvēki, kurus ceļā uz mērķi neapturēs nekādas grūtības. Viens piemērs. Kāds kursants, kurš apguva galdnieka spe-cialitāti Latgales mācību centra organizētajos kursos (LMC) Dagdā, palūdza, lai viņu iekārto labi aprīkotā darbnīcā, kurā varētu iemācīties strādāt uz mūsdienīgiem darbgaldiem. LMC vadība palūdza, lai mēs paņemam viņu pie sevis, jo 38. arodvidusskolas filiāles darbnīcās ir vieni no labākajiem darbgaldiem Latgalē. Mēs piekritām. Šis cilvēks dzīvo Šķaunē, iedomājieties kādu attālumu viņš veica vairākas reizes nedēļā, lai sasniegtu savu mērķi. Viņš pabeidza mācības šo septiņu grupā, saņems Zeļļa kvalifikāciju. Bija vēl viens, kuram piedāvājām šo pašu iespēju un kurš pat uzrakstīja iesniegumu, bet viņš pēc dažām dienām atteicās, jo viņam braukāšana izrādījās par nopietnu šķērsli mācībām.”

Bet arī tas ir rezultāts — visi cilvēki nav vienādi. Galvenais, ka arī šim puisim bija mērķis un vēlēšanās, kuru šādā ceļā neizdevās piepildīt. Varbūt būs citas iespējas. Projekta rezultātā 38. arodvidusskolas filiālē uzstādīti jauni darbgaldi, kas sniedz iespēju izveidot meistaram nepieciešamo darbnīcu arī ārpus telpām, jo puse iekārtu un darbagaldu ir viegli pārvietojama. Frēzes, urbjmašīnas, tapotāji, pārvietojamie zāģi, pārvietojamā elektrostacija, universālie darbgaldi, rokas instrumenti, skrūvgrieži — vārdu sakot, iepirktas daudzpusīgas iekārtas un instrumenti, ko mūsdienās reāli pielieto būvgaldnieki. Darbgaldi paliks filiāles īpašumā, tos varēs izmantot citu audzēkņu un kursantu apmācībai. Krāslavas mācību iestāde sadarbojas ar Nodarbinātības valsts dienestu, Latgales mācību centru, viņu kursanti iziet šeit praksi. Jaunas iekārtas ir ieguvums, bet to atdeve ir mērāma ilgtermiņā, nevis tūlītēji. Šim projektam bija vēl kāds, kā izrādījās, ārkārtīgi nozīmīgs pluss.

“Parasti visos projektos iekļauj iekārtu iegādi, vēl kaut ko, bet neparedz materiālu,” stāsta A. Petaško. “Lai iznāktu labs galdnieks, vajag ļoti daudz praktiski strādāt — tas šeit bija, jo uz katru mūsu audzēkni bija ierēķināts pa trim kubikmetriem kokmateriālu, kurus viņi mācību procesā sazāģēja. Parasti ir tā, ka iedod vienu dēli, ar ko ir jāiztiek visu mācību laiku. Tas ir pārāk maz, vajag nopietnu apjomu, lai kaut ko iemācītos. Tieši šis princips bija iestrādāts projektā, tā ir arī vērtīga atziņa mums, rakstot projektus nākotnē.”

Juris ROGA

P.S. Projekta kopējais finansējums ir 121226,00 EUR, no tiem 90919,50 EUR Eiropas Komisijas finansiālais ieguldījums, 24245,20 EUR nacionālais līdzfinansējums, 2941,30 EUR Krāslavas rajona padomes līdzfinansējums, 3120, 00 EUR projekta partnerorganizāciju — Daugavpils 38.arodvidusskolas Krāslavas filiāles un Daugavpils amatnieku biedrības — finansiālais ieguldījums.