Pagastu nauda izlietota lietderīgi

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanas tirgus Latvijā arvien ir attīstības stadijā, arī likumdošana vēl nav pilnībā sakārtota. Daudz pārdomu, rūpju un fi-nanšu izdevumu radījusi pašvaldību kopīgi veidotā un līdzfinansētā ES Kohēzijas fonda ieviešanas iestāde SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” (SIA “AADSO”). Lai sasniegtu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas izvirzītos mērķus, Dienvidlatgales pašvaldības, tajā skaitā Krāslavas rajona padome, Krāslavas novada dome un Dagdas pilsētas dome iesaistījās projektā “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Dienvidlatgales reģionā”, kas paredz uzbūvēt vienu jaunu sanitāro cieto sadzīves atkritumu poligonu un veikt 31 atkritumu izgāztuves rekultivāciju. Šobrīd jau ir slēgtas un rekultivētas 26 Dienvidlatgales atkritumu izgāztuves. Daugavpils rajona Nīcgales pagasta izgāztuve un Krāslavas rajona Konstantinovas pagasta izgāztuve tiks rekultivētas līdz šī gada 8. decembrim. Jaunais atkritumu poligons tiek celts Sakališķos, Daugavpils rajona Demenes pagastā. Paredzēts, ka tas tiks pabeigts 2007. gada jūnijā.

“Kā rit būvniecība, kā tiek izlietots finansējums, uzzināja un paši pārliecinājās mūsu rajona pašvaldību vadītāji klātienē, apskatot būvniecības darbus un raisot diskusiju ar SIA “AADSO” vadību, Daugavpils reģionālās vides pār-valdes direktoru, kā arī būvniecības pārstāvjiem,” stāsta rajona padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Cvetkova, kura apmeklēja poligonu kopā ar rajona pašvaldību vadītājiem. “Tika pārrunātas projekta gaitas īpatnības, problēmas. Protams, pašvaldību vadītājus interesēja nākotnes plāni. Viņi jautāja par projekta sadārdzināšanās iemesliem un finansējuma izlietojumu. Pagastu pašvaldību priekšsēdētāji bija ieinteresēti uzzināt iespējami vairāk par projekta realizācijas gaitu, tikšanās laikā tika uzdoti daudzi jautājumi, iepazīta Demenes atkritumu poligona teritorija.

Dienvidlatgales atkritumu poligonā ir ierīkota drenāžas sistēma, ierīkots poligona iekšējais pārklājums, top tehniskās ēkas, iekšējie ceļi. 7,5 ha paredzēti sadzīves atkritumu apglabāšanai.”

Pašvaldību vadītāji atzīst, ka brauciens bija vajadzīgs un nozīmīgs. Tiesa, viss nav tik viennozīmīgi, kā pirmajā brīdī šķiet. Rajonā visattālākā — Šķaunes pagasta — priekšsēdētājs Konstantīns Andžāns uzskata, ka pagastu līdzdalības shēma ir taisnīga no pirmā acu uzmetiena — dalības maksa ir atkarīga no iedzīvotāju skaita, bet nav ievērtēts attālums. “Maksāt maksājam, bet galarezultātā visi paliksim vienādi,” secina K. Andžāns. “Projekta īstenotāji nav padomājuši par transportēšanas izdevumiem — šīs izmaksas būs vienkārši milzīgas. Poligons tikai pieņems atkritumus, transportēšana nav viņu jautājums. Kas būs, ja transportēšanas izmak-sas nebūs iedzīvotājiem pa kabatai? Lai valdība tad domā, ko tagad darīt.”

Indras pagasta vadītāja Olga Jokste uzsver, ka radās vēl jaunas pārdomas par to, kas nākotnē, kad poligons sāks darboties, nodarbosies ar iedzīvotāju izglītošanu un informēšanu, jo atkritumu apsaimniekošanas sistēma tomēr ar laiku mainīsies. Pašvaldības likumā teikts, ka vietējai varai jānodrošina šāda veida pakalpojuma pieejamība, tālāk viss ir iedzīvotāju ziņā — līguma slēgšana ar atkritumu savākšanas un transportēšanas firmām. O. Jokste uzskata, ka ir arī jādomā par atkritumu otrreizējo pārstrādi, lai cilvēki būtu ieinteresēti šķirot stikla un plastmasas pudeles, varbūt par to saņemot atlīdzību.

Aulejas pagasta priekšsēdētājs Aivars Umbraško uzskata, ka pašvaldību līdzfinansējums ieguldīts vērienīgā darbā, nauda nav iztērēta bezmērķīgi, rezultāts ir labs. Par to priekšsēdētāji pārliecinājās, apskatot poligonu. Tajā pašā laikā mazliet sāpīgi, ka izmaksas jau sākotnēji netika precīzi aprēķinātas un projekts sadārdzinājies, pašvaldībām tas radīja grūtības. Šobrīd jau ir skaidrs, kā atkritumi tiks apglabāti, bet vēl jārod risinājums tam, kā atkritumi tiks savākti no iedzīvotājiem, kādas būs vai nebūs šķirošanas vietas, kā tiks nodrošināta atkritumu transportēšana. “Manuprāt, šie jautājumi un risinājumi būtu jāsaista ar poligona darbību. Cītīgi jāstrādā, jo tie arī ir pietiekami nopietni un problemātiski jautājumi,” tā uzskata Aivars Umbraško.

Atbilstoši LR normatīvajiem aktiem Demenes atkritumu poligons būs videi draudzīga un ekonomiski stabila sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma Dienvidlatgales reģionā. Latvijā šobrīd nepastāv vienota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kuras pakalpojumi būtu pieejami ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam. Atkritumu izbēršana neatļautās vietās rada pazemes un virszemes ūdens piesārņojumu, augsnes un ainavas degradāciju. Sakārtojot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijas teritorijā, uzbūvējot Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu, tas samazinās atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī nodrošinās iedzīvotājiem atkritumu savākšanas pa-kalpojumu. Pēc atkritumu apsaimniekošanas stratēģiskajiem dokumentiem tas jāizdara līdz 2012. gadam.

Juris ROGA