Domrakstu konkurss “Kā es jūtos uz ielas?”

Šim aicinājumam atsaucās 92 skolēni no deviņām rajona skolām. Paldies par piedalīšanos sakām Krāslavas ģimnāzijai, Dagdas vidusskolai, Krāslavas, Izvaltas, Kalniešu, Robežnieku, Grāveru, Asūnes, Andrupenes pamatskolai. Lai gan šis domrakstu konkurss bija domāts 7.-8. klašu skolē-niem, atsaucību izrādīja arī viena 2. klases un viena 6.klases meitene no Grāveru pamatskolas, kā arī Krāslavas ģimnāzijas 9. klases skolēni.

Policijas darbinieku grupa iepazinās ar iesūtītajiem domrakstiem un izvērtēja tos. Par labākajiem tika atzīti šādu autoru darbi: Juris Šalajevs, kurš savas pārdomas izklāstīja dzejā, Jūlija Grečuha, Oļegs Savenkovs, Agita Orole (Dagdas vidusskola), Ēriks Vasiļevskis, Andris Vanags (Andrupenes pamatskola), Ausma Delvere, Arturs Hmeļņickis, Dzintra Delvare, Žanis Sarguns (Izvaltas pamatskola), Kris-tīna Kuzmina, Arīna Bikova, Karīna Skorodihina (Grāveru pamatskola), Marita Metlova, Aija Uzoliņa, Sintija Vigule, Edgars Škagalis, Iveta Upmale (Krāslavas pamatskola). Daudzi domraksti bija arī atbilstoši un interesanti noformēti. Šeit jāatzīmē Krāslavas ģimnāzijas 8.b klase, kas bija izgatavojusi oriģinālu plakātu.

Skolēni domrakstos stāstīja par savām izjūtām, atrodoties uz ielas, un tās ir dažādas: lielākoties viņi jūtas droši, taču ir arī situācijas, kad nav šīs drošības sajūtas. Visbiežāk bailes un nedrošību skolēnos rada iereibuši autovadītāji, agresīvi braucēji. Nedroši bērni jūtas tumšajā diennakts laikā, tumšās, slikti apgaismotās vietās. Darbu autori norāda, ka drošība uz ielas ir atkarīga ne tikai no policijas, bet arī no ģimenes, vienaudžiem un sabiedrības kopumā. Atsevišķi domraksti izcēlās ar to, ka ir veikta dažādu situāciju analīze, izvērtēšana, ir izteikti secinājumi un novēlējumi. Piemēram, Grāveru pamatskolas skolēnu darbiem cauri strāvo filozofiska domāšana.
Visiem skolēniem, kas iesaistījās domrakstu rakstīšanā, tiks pasniegtas veicināšanas balvas un skolas saņems pateicības.

Vēlreiz sakām padies visiem, kas piedalījās Krāslavas rajona policijas pārvaldes rīkotājā domrakstu konkursā “Kā es jūtos uz ielas?”, jo jūsu rakstītais mums sniedza norādes uz to, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Veiksmi mācībās un drošības sajūtu visur!

V. BLAŽĒVIČA Krāslavas rajona policijas pārvaldes vecākā speciāliste

Citāti no domrakstu konkursa “Kā es jūtos uz ielas?”

“Kad es staigāju pa ielu, man nav baiļu sajūtas, es vienmēr cenšos ievērot satiksmes noteikumus un pārliecināties, vai es netraucēju citiem satiksmes dalībniekiem. ...Paldies tiem cilvēkiem, kas rūpējas par mūsu drošību. Mums tiek izsniegti atstarotāji un izskaidrota to pielietošanas nozīme. Dabīgi, ka katra cilvēka drošība ir paša rokās. Tomēr ir patīkami, ja par Tevi rūpējas, Tu jūties kā pilnvērtīgs sabiedrības pārstāvis”.

Inta, Robežnieku pamatskola

“Es ļoti labi un droši jūtos savā ciematā. Es dzīvoju Robežniekos un negribētu dzīvot pilsētā, tāpēc ka visur skraida mašīnas, naktī staigā savādi cilvēki un man no viņiem bail. Kaut ciematā ir slikti ceļi, ielās nav trotuāru un līdz pilsētām ir gruntēti ceļi, bet man te patīk. Es droši jūtos ielās vakarā vai naktī, tāpēc ka man šī ciemata iedzīvotāji ir pazīstami, bet tomēr ir neērtības: naktī uz ielām nedeg lukturi un tāpēc mani draugi negrib vakarā iziet pastaigāt pa ciematu.”

Arvīds, Robežnieku pamatskola

“ Es uz ielas jūtos nedroši, jo apkārt ir daudz sliktu cilvēku, it īpaši lielpilsētās ir daudz pedofīlu, kuri izmanto bērnus. Dienā es jūtos droši, turpretī naktī nē.”

Artūrs, Izvaltas pamatskola

“Man liekas, ka obligāti ir vajadzīgi atstarotāji, jo tie ir vajadzīgi gan pieaugušajiem, gan bērniem. Nesen bija tāds gadījums, ka deputāts E. Repše notrieca cilvēku, jo viņam nebija atstarotāja un no tās avārijas nevarēja izvairīties. Visiem noteikti būtu jāiegādājas atstarotāji, lai nenotiktu nekādas nelaimes ne ar Jums, ne ar Jūsu tuvajiem cilvēkiem. Esiet uzmanīgi uz ceļa un uz ielām!”

Ausma, Izvaltas pamatskola

“Skolā mums stāsta, ka nedrīkst sēsties svešā mašīnā. Arī vecāki to ir piekodinājuši. Es to ievēroju. Ir gadījies, ka kāds lūdz parādīt ceļu. Es to labprāt izdaru, jo pazīstu savu pagastu. Iela ir draudzīga pret katru, kurš ievēro drošību.”

Oskars, Asūnes pamatskola

“Gar mūsu skolu aizvijas lielceļš. Šogad te ir dzīva kustība. Vasarā ceļu remontēja. Nu mums ir jauns asfalts ciematā. Uz ceļa kļuva nedrošāk, jo mašīnas brauc tagad ļoti ātri.”

Vladimirs, Asūnes pamatskola

“ Uz ielas var justies ļoti dažādi. Tas atkarīgs no tavām iemaņām. Ja tu ļoti labi zini ceļu satiksmes noteikums un esi pārliecināts par sevi, tad vari justies itin labi. Kad es eju kājām, tad jūtos droši, jo zinu, kā ievēroju satiksmes noteikumus. Ar velosipēdu es varu doties, kur vien gribu un kad vien gribu. Ar policiju viss ir kārtībā, jo esmu nokārtojis velosipēda vadītāja tiesības.

Uz ceļa katram ir jābūt atbildīgam par sevi”.

Andris, Andrupenes pamatskola

“Uz ielas es jūtos visai nedroši, jo man nedrošības sajutu rada pa ielām klīstošie suņi un pārgalvīgi automašīnu vadītāji.

It sevišķi nav patīkami, ja suns pieskrien un sāk riet. Suņa rīcība nav prognozējama.

Arī pārgalvīgie automašīnu vadītāji rada manī uztraukuma sajūtu atrodoties uz ielas. Bieži vien esmu novērojusi, ka arī gājēji rada bīstamas situācijas uz ceļiem, šķērsojot ceļu neatļautās vietās. Es cenšos pasargāt sevi šajās situācijās. Es vēlētos, lai klīstošie suņi tiktu ievietoti suņu patversmēs un autovadītāji ievērotu ceļu satiksmes noteikumus. Tad es justos uz ielas drošāk”.

Aija, Krāslavas pamatskola

“Uz ielas vajag būt drošiem un neko nebaidīties. Es uz ielas jūtos droša un novēlu to visiem.”

Sintija, Dagdas vidusskola