Dabā nav slikta laika

Laikraksts “Ezerzeme”, sīki atainojis visas sagatavošanas pasākumu stadijas, aktīvi iesaistījās tūristiem piedāvājamo velotrašu apgūšanā. Dabā nemēdz būt slikta laika... Mūsu burvīgā Krāslava ir skaista jebkurā gadalaikā. Pilsēta, kas atrodas Daugavas krastos, sajūsmina ar savu krāšņumu gan miglainā rītā, gan dienas nogalē, kad gurdena saule paslēpjas aiz horizonta, kaisīdama upē savus purpursārtos starus. Ieilgušais siltais rudens it kā izprovocēja velomaršrutu organizētājus ielūkoties piepilsētas ainavās caur rīta dūmaku. Tā nu vienā no pēdējām sestdienām uz mūsu piedāvājumu labprāt atsaucās Inta, Dzintars un Andris, divu starptautisko velomaratonu dalībnieki.

No rīta smidzināja apnicīgs lietus, un par spīti “precīzajām” prognozēm, kas solīja jauku dienu, drūmās rudens debesis nedeva pat vismazākās izredzes, ka kļūs gaišāks. Šis apstāklis ļoti apgrūtināja fotografēšanas procesu, taču mani kompanjoni bija apņēmības pilni doties velobraucienā. Visiem ir zināms, ka mūsu nelielā un klusā pilsētiņa sajūsmina viesus ne tikai ar savu burvīgo dabu, bet arī ar vēsturisko pagātni. Lai arī padomju laiku ignorējošā attieksme pret arhitektūras pieminekļu saglabāšanu veicināja to sabrukumu, vēl nav par vēlu tos atjaunot. Te runa pirmām kārtām ir par grāfu Plāteru pili un veco bibliotēkas ēku Jāņupītes krastā. Tauta, kura pat piespiedu ateisma laikmetā saglabāja dievnamus, agri vai vēlu restaurēs arī pils kompleksu. Pagaidām velotūristiem būs interesanti braukt pa pilsētas centra ieliņām, kas saglabājušas tik mīļo senatni. Piemēram, majestātiskā Romas katoļu baznīca, kuras interjeru pēdējā laikā rotā restaurētās gleznas. Gan itāļu mākslinieku freskas, gan Jāņa Matejkas glezna pilnīgi pamatoti tiek uzskatīta par tēlotājas mākslas šedevru.

Baznīcas ielā pilsētas viesi parasti fotografējas uz minipils fona. Šo burvīgo celtni radījis drosmīgais un neatlaidīgais uzņēmējs Stefans Narkeļūns. Nojauktā neizskatīgā stūra māja ar nelaimīgo numuru 13 paplašināja perspektīvu. Tā gribas ticēt, ka laukumā, kas tagad ir atbrīvojies, Stefans turpinās savus arhitektūras eksperimentus, jo plāni šajā jomā viņam jau ir.

Izbraukusi pa pilsētas senatnīgajām ieliņām, mūsu trijotne devās uz Augustovku. Citu pilsētu tūristi, dodoties pa šo ceļu, noteikti uzkāps kalnā, kur atrodas Juzefa Karņicka piemineklis, bet gidi pastāstīs par mīlas kaislībām Krāslavas variantā, kas atgādina V. Šekspīra varoņu Romeo un Džuljetas mīlasstāstu. Bet skatu lau-kumā ekskursijas vadītāji varēs nosaukt bijušo mēru, kurš alkatīgā azartā pārdeva pilsētai ļoti svarīgo vietu, no kuras arī sākas tūristu iepazīšanās ar Krāslavu. Skarbais kapitālisms izdarīja daudz slikta mūsu pilsētai, taču veselais saprāts pēdējās vēlēšanās, šķiet, uzvarēja.

Pat cauri pelēkajai dūmakai var tīksmināties par romantiskajiem skatiem, kas paveras uz upi un pilsētu. Bla-kus - Adamovas taka, brīnišķīgu un jūsmīgu ainavu pilna ar skatiem uz skaistuli Daugavu. Atgriezušies pilsētā, mēs devāmies uz Daugavas kreiso krastu un te ar skumjām atcerējāmies, ka arī Raimonda Paula pļaviņu Krāslava zaudēja tā paša sava saimnieka dēļ, kurš nesenajās Saeimas vēlēšanās uzzināja savu gaužām negatīvo reitingu.

Īsa ir novembra diena. Taču mēs paspējām daļēji pabūt visos četros velomaršrutos: “Dau-gavas loki”, “Saulkrastu taka”, “Iepazīsti Krāslavu” un “Priežu sils”. Tieši tāpēc, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenas aug, velosipēdi kļūst aizvien populārāki. Šo ģimenes transporta veidu var izmantot arī ekskursiju mērķiem, mani godājamie novadnieki. Turklāt viesu mājas jau ar pavasari sāks iznomāt šo ekoloģiski tīro divu riteņu transportu.

Tā ka plānojiet aizraujošus ceļojumus pa velomaršrutiem, kuru iezīmēšana jau tuvojas nobeigumam.
Novēlu jums laimīgu ceļavēju, tikai neaizmirstiet paķert līdzi fotoaparātu vai videokameru un jūs gūsiet tādu pašu baudu kā mani trīs draugi, velotūristi.

Aleksejs GONČAROVS