Novembra svētki — Latvijas Republikas Proklamēšanas diena — kļuva patiešām par tautas svētkiem. Pilsētās un ciemos šo notikumu atzīmēja kuplā skaitā, bet Daugavas kreisajā krastā pat notika divas balles: Varnavičos un Kaplavā. Laikraksts “Ezerzeme” ar prieku pieņēma ielūgumu apmeklēt šos svētkus centra ciematā.
Tautas nama foajē bija svētku rotā, bet zāle tik tikko spēja uzņemt visus viesus, kuru skaits pārsniedza simtu. Kaplavas pagasta priekšsēdētājs Boļeslavs Ostrovskis informēja, ka pirms svētkiem Varnaviču kultūras centrs pulcināja septiņus desmitus gribētāju papriecāties pēc sirds patikas. Kādreiz par krievisku kļuvušajā novadā tagad klātesošie zālē kopā ar ansambli “Kaplaviņa” izjusti dziedāja LR himnu, un pasākumā visu laiku skanēja latviešu valoda.
KaplavaAizsteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu, ka mani patīkami pārsteidza atgūtā uzmanība vienkāršam cilvēkam — darba darītājam. Joks vai, šajā ballē vien ar bagātīgi klātiem galdiem tika pasniegti vairāk nekā septiņi desmiti vērtīgu balvu, par ko parūpējās gan sponsori, gan arī pašvaldība. Pagasta vadītājs, godinot katru, atrada sirsnīgus vārdus, un humors sita augstu vilni. Zāle ilgi aplaudēja Kapitolinai Vinogradovai, kura darīja visu, lai iegūtu pilsonību un panāca savu. Starp citu, pēdējā laikā vien ciema ļaužu apsveikumus saņēma septiņi jaunie pilsoņi, bet cik bija citu nomināciju! Arī vairākums rudens pasākuma varoņu uzvārdu man ļoti labi pazīstami: dzīva ir lielisko lauku darba darītāju paaudžu pēctecība. “Kolhozu celtniecības” laikmeta bijušo pirmrindnieku bērni, kļuvuši par īpašniekiem, tagad gūst lieliskus panākumus tirgus ekonomikas apstākļos, kur bez gudrām galvām un zelta rokām ļoti vienkārši var nokļūt neveiksminieku un bankrotējušo pulkā.
Starp saimniekiem, kuri čakli strādā augkopībā, tika sumināti Viktors Kazakevičs un Anatolijs Čiževskis, Viktors Vilcāns un Nikolajs Lazučenoks, Vladislavs Jakubaņecs un Antons Ludzišs... Izmantojot apstākli, ka tuvu atrodas Krāslava un Daugavpils, uzņēmīgie šejienes iedzīvotāji pievērsās dārzeņu audzēšanai. Starp siltumnīcu saimniecību īpašniekiem gadu sekmīgi pabeidza Fjodors Siņica, Lilija Siļčenoka, Ga-ļina Ančevska. Atsevišķi tika apbalvoti lopu audzētāji, un atkal tika nosaukti pazīstamie uzvārdi: Čiževski, Kišķeļi, Klavdevi, Lukšas un atkal Lazučenoki. Par panākumiem zirgkopības attīstībā atzinības vārdi tika veltīti Ilzei Stabulniecei un Ērikam Mukānam. Pēc maniem novērojumiem klātesošie zālē vairākkārt slavināja strādīgo Mukānu ģimeni, kura šajā ballē bija pārstāvēta divās paaudzēs. Atsevišķi par cildeno darbu izglītības druvā pateicības vārdus saņēma skolotāji un it īpaši vecākā skolotāja Vera Mukāne, Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja dibinātāja.
Novembra pasākuma organizētāji neaizmirsa nevienu: balvas saņēma dārzkopji, biškopji, zivju audzētāji un citi laukos svarīgu specialitāšu pārstāvji. Tika apkopoti arī tradicionālā konkursa “Par sakoptāko sētu” rezultāti. Galveno balvu saņēma Marija un Arkādijs Petaško — par savu rūpīgi sakopto atpūtas māju Daugavas krastā. Ziedi un dāvanas šajā nominācija tika pasniegtas Daļecku, Griņeviču, Mičuļu ģimenei. Ziedošo sētu nominācijā sabiedrisko atzinību izpelnījās Baturu, Lavrinoviču, Siļčenoku ģimene. Balvu “Interesanta ēka” saņēma Jānis Žolnerovičs, bet balvu “Tīrība un kārtība” — Tilu, Livču ģimene, kā arī Valentīnas Stabulnieces māja. Lai piedod man svinību gaviļnieki, taču laikraksta platība neļauj nosaukt visus apbalvotos. Es pamanīju, ka visvairāk apsveikumu saņēma Ēriks Mukāns — kā uzvarētājs un kā sponsors.
Scenārijs bija rūpīgi sagatavots. Vietējos talantus uz skatuves nomainīja Daugavpils muzikanti. Tad ar savam dedzīgajām dziesmām un ugunīgajām dejām skatītājus iepriecināja čigāni. Ja līksmot, tad līksmot!
Aleksejs GONČAROVS