Darbi augļu dārzā

Augļu mūmijas pavasarī ir galvenais augļu puves infekcijas avots, tāpēc ir svarīgi tās novākt un iznīcināt rudenī. Aizvadītajā vasarā daudzos dārzos ķirši slimoja ar kauleņkoku lapbiri. Smidzinājums ar karbomīdu palīdzēs atbrīvoties no postošās skābo ķiršu slimības - lapbires. Šī sēne pārziemo nobirušajās lapās.

Vairākos ābeļu dārzos tika konstatēts lapu koku stumbru un zaru vēzis. Šī slimība intensīvi izplatās mitros siltos rudeņos, tāpēc pēc lapu nobiršanas augļu koki bagātīgi jānosmidzina ar kādu varu saturošu fungicīdu, jo lapu atdalīšanās rētu vietas ir atvērti vārti infekcijas iekļūšanai. Smidzinājumam var izmantot čempionu 50 p.s., 0,3-0,5% koncentrācijā, tas ierobežos arī iedegu izplatību. Lapu koku vēža apdraudētus ābeļu stādījumus jāsmidzina ar lielāku fungicīda devu, lietojot lielu daudzumu ūdens (1000 l/ha), lai koku stumbri, zari un apdobes (kritušo lapu kārta) būtu pilnīgi saslapinātas.

Dārzos, kas ierīkoti ūdens tilpņu tuvumā, jāveic augļu kokiem aizsardzības pasākumi pret ūdensžurkām un pelēm. Jāraugās, lai augļu koku apdobēs (sevišķi jaunajos stādījumos) nebūtu nezāļu sēklu. Nezāļu sēklas pievilina grauzējus. Ziemas periodā šie kaitēkļi ir aktīvi, un tie var nograuzt augļu koku saknes un stumbra pamatnes mizu. Lai novērstu grauzēju kaitīgumu, jāuzliek grauzēju izķeršanas lamatas vai saindētas ēsmas. Saindētās ēsmas jāliek pie kociņu stumbriem, tās jāieliek drenās vai plastmasas caurulēs ar atklātiem galiem un mazu diametru, lai klāt nevarētu piekļūt mājdzīvnieki.

Katru gadu augļu koki cieš no sala un saules apdeguma. Saules staru iedarbības rezultātā augļu kokiem veidojas apdeguma brūces, tajās var iekļūt sudraboto lapu slimības infekcija un citas slimības. Lai februārī un martā augļu koku stumbri mazāk ciestu no sala un saules apdegumiem, tos vēlams nobalsināt jeb nokaļķot vēlu rudenī. Ja kaļķi noskalojis lietus, to atjauno februārī vai marta sākumā. Augļu koku stumb-ru un resnāko skeletzaru balsināšanai ieteicams izmantot 20% kaļķu pienu, tam pievienojot 2% vara vitriolu vai ņem 10 litrus ūdens un 2 lāpstas jeb 2 kg māla, 3 kg svaigi dzēstu kaļķu, piena sūkalas, sūkalas var aizstāt ar galdnieku līmi un pievieno vara sulfātu 2% koncentrācijā. Var pagatavot arī citu kaļķojamo līdzekli.

Rajonā novēroti dārzi, kuros augļu koku stumbrus un zarus klāj sūnas un ķērpji. Ja uz stumbra sūnu nav daudz, to mitrā laikā var nokasīt ar asu birsti. Notīrīto atlupušo mizu, sūnas un ķērpjus jāsavāc un jāsadedzina. Ja sūnas sāk parādīties uz jauniem kociņiem, lai nesaskrāpētu mizu, rudenī pēc lapu nobiršanas augļu kociņi jānosmidzina ar dzelzs vitriola šķīdumu. Attīrot stumbru un skeletzarus no ķērpjiem, sūnām un vecās atlupušās mizas, tiek daļēji iznīcināti ziemojošie kaitēkļi.

Lai dārzā neiekļūtu meža dzīvnieki un nebojātu augļu kociņus, savlaicīgi jāsalabo žogi vai kociņu stumbri jānosien ar skujām, niedrēm, papi vai kādu citu materiālu. Stumbrus ieteicams apstrādāt arī ar grauzējus atbaidošu līdzekli, kuru var iegādāties dārzkopības veikalos.

Irēna GRANOVSKA, VAAD Latgales reģionālas nodaļas vecākā inspektore