Paliec tāds, kāds esi!

Pirmais Upenieka kungu uzrunāja domes deputāts Mečislavs Lukša: “Laikam dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek. Notici tam, ka tevis iedegta svece gaiši degs...”

Lukšas kungs arī pasniedza pirmo dāvanu - siltu segu. Interesanti, ka kāds cits apsveikums no domes speciālistu vidus bija visai intīms, iečukstēts Upenieka kungam ausī. Savukārt bijušie kolēģi no agronomu saimes runāja gana skaļi un vēlēja G. Upeniekam, strādājot Saeimā, kalpot tautai godīgi.

“Mūžīgs dzīvē nav nekas, mēs esam priecīgi un reizē sarūgtināti,” sacīja Robežnieku pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Ērika Gabrusāne, kura jaunajam Saeimas deputātam uzdāvināja lielu rotaļlietu - suni, uzsverot, ka tas darīts ar nolūku: “Suns ir cilvēka, ģimenes uzticamākais draugs, kurš vienmēr atrod ceļu uz savām mājām.” Tas bija smalks mājiens uz to, lai Upenieka kungs neiejuktu rīdzinieku pulkā, bet reiz atgrieztos mājās. Pie reizes Gabrusānes kundze neslēpa, ka pagasts gaida palīdzību bibliotēkas jautājumā: “Ticu, ka neaizmirsīsiet Robežniekus un mūsu bibliotēku, kur varēsiet saņemt vislabāko grāmatu!” Cik cilvēku, tik viedokļu. Šķaunes pagasta priekšsēdētājs Konstantīns Andžāns vēlēja G. Upeniekam strādāt ilgi jo ilgi: “Lai pēc devītās Saeimas būtu desmitā, pēc desmitās vienpadsmitā un tā līdz galam.”

Rajona padomes un Šķeltovas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Badūns aicināja kolēģi strādāt čakli visas valsts, novada un rajona labā, norādot: “Cilvēki tevi ir atbalstījuši, tu esi tur, kur tev ir jābūt!”
Pensionāru padomes priekšsēdētājs Edmunds Gekišs, apsveicot G. Upenieku, nekautrējās arī atzīties, ka: “..gājām pie viņa uz domi ar vienu izstieptu roku un jutām atbalstu, tagad ceram, ka varēsim iet ar divām izstieptām rokām uz Saeimu un gūt atbalstu.”

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Krāslavas rajonā Dzintra Bukeviča pasniedza Upenieka kungam aizkavējušos pateicības rakstu no pieminekļu aizsardzības inspekcijas par atbalstu kultūras mantojuma dienu organizēšanā, novēlēja arī turpmāk neaizmirst atbalstīt kultūras pieminekļus. Visus sveicējus un dāvanas nelielā rakstiņā avīzē vienkārši nav iespējams uzskaitīt, bet noteikti atzīmēšu, ka visi apsveikumi un dāvanas nāca no sirds. Viens no varbūt visvērtīgākajiem vēlējumiem skanēja: “Paliec arī turpmāk par cilvēku, kurš neskatās uz citiem no augšas, par tādu, pie kura vienmēr var pienākt klāt un brīvi parunāties.”

Pirms saskandināt dzērienu glāzes, G. Upenieks pateicās visiem sveicējiem: “Tāda interesanta sakritība. Kad sāku strādāt domē, šajā zālē tikai viens cilvēks atļāvās pasniegt ziedus. Tagad, kad eju projām, atkal esam šajā zālē, visiem foršs garastāvoklis un man ir daudz ziedu...”

Zāli pāršalca sirsnīgu smieklu jūra. Bet Gunārs nebūs Gunārs, ja nemācēs pajokot pats par sevi. Tālāk jau nopietni: “Šodien esmu ļoti priecīgs. Ja cilvēki tā izlēmuši, tad man ir jāstrādā un jādomā par viņu labklājības celšanu.”

Juris ROGA