Tūrisms: lielu pārmaiņu gads

TurismsAizritējusī tūrisma sezona radīja daudzas patīkamas un acīmredzamas pārmaiņas. Pirmkārt, visi tūrisma biznesa sfēras uzņēmēji bija vienisprātis, ka ceļotāju un atpūtnieku plūsma uz Latgali palielinās. Otrkārt, veselīgas konkurences apstākļos viesu māju un atpūtas bāzu īpašnieki izraudzījušies pastāvīgas attīstības ceļu. Treškārt, Eiropas investīcijas jau reāli darbojas atpūtas industrijas labā.

Pēdējā laikā vislielākajam projektam Interreg III A ir ļoti svarīga nozīme, bet tas saucas “Velomaršrutu tīkla attīstīšana Baltijas Ezeru zemē”. Vēl vasaras sākumā šai programmai bija it kā virtuāls raksturs, taču drīz vien eiroprojektam sāka iezīmēties skaidri redzamas aprises. Ar laikraksta “Ezerzeme” aktīvu līdzdalību velomaršruts tika izveidots Robežnieku pagastā, tad notika divi starptautiskie velomaratoni Baltkrievijā un Latvijā, bet rudenī pirmā velobraucēju grupa izmēģināja maršrutu “Ežezera noslēpumi”. Romantiskajā ceļā mēs jau ieraudzījām virziena rādītājus ceļotājiem ar velosipēdiem, un mūs ar savu krāšņumu vienkārši pārsteidza labiekārtotais Ežezera krasts Pīļoru ozolu birzī. Turklāt Eiropas projekta realizācijas gaitā AS “Latvijas Valsts meži” iekārtoja vēl divas brīnišķīgas atpūtas vietas pie Krāslavas. Prezidenta krasts, kur kādreiz krāslavieši sirsnīgi uzņēma Gunti Ulmani, tagad ir pārvērties par pasakainu stūrīti. Tieši tādu pašu skaistumu mežu meistari radīja pilsētas dienvidu nomalē: poliklīnikas apkaimē. Taču jaunie vandaļi arī te paspēja atstāt savu “rokrakstu”, tāpēc atkal ir jautājumi tiesībsargājošajiem orgāniem. Cik ilgi turpināsies pārkāpēju atstāšana bez soda?

Daudzos rajona stūrīšos jau parādījušies kapitāli virziena rādītāji ar velobraucēja attēlu un maršruta numuru. Līdz ar to pilnīgi pamatoti var domāt, ka pavasarī velotūristi mūsu acīm kļūs par parastu parādību, tāpat kā autotūristi, smaiļotāji un tie, kas dodas ūdens ceļojumos ar plostiem un kanoe laivām.

Mūsu rajona nelaime ir atstātās fermu un citu ēku drupas, kas pamestas likteņa ziņā un izkropļo mūsu ainavu. Tik ļoti gribas ticēt, ka vietējās pašvaldības iedziļināsies velomaršrutu ģeogrāfijā, lai turpmāk nākamos tūristus ar divriteņiem, kas ir ekoloģiski vistīrākais transporta veids, nesarūgtinātu neiedomājama nesaimnieciskuma skati. Progresējošā autotūrisma laikmetā pienācis laiks darīt galu arī nepievilcīgiem skatiem, kas paveras no maģistrālajiem un lauku ceļiem. Daudzās vietās “sociālisma drupas” bojā noskaņojumu ceļotājiem un nedara godu mūsu vadītājiem un īpašniekiem.

Šajā sakarā ievērību pelna Bērziņu pagasta zemnieka Ilmāra Pabina iniciatīva, kurš pie paša ceļa izracis gleznainus dīķus un uzbūvējis pasakainu namiņu. Būtu vairāk tādu cilvēku roku radītu ainavu!

Spītējot dzīves likstām, es nepārstāju atkārtot: labas pārmaiņas mūsu pretrunīgajā dzīvē ir acīmredzamas. Vienmēr sakoptās Dagdas lieliskās tradīcijas visbeidzot veiksmīgi ir pārņēmusi arī Krāslava. Tieši šis ilgi gaidītais pārmaiņu faktors nodrošināja mēram Gunāram Upeniekam lielus panākumus pēdējās Saeimas vēlēšanās. Pienācis laiks labāko pilsētu pieredzi sākt izplatīt ciemos un ciematos. Mūsu laikraksts vērīgi sekos mūsu skaistā novada īsto saimnieku un patriotu labajām iniciatīvām. Mēs izmantosim arī tādu žanru kā fotoapsūdzības.

Aleksejs GONČAROVS