Katru gadu Amerikā apēd 200000 tonnu šo mazo sarkano ogu ar ieskābu garšu! Tās pilnībā var novākt ar rokām, kā to arī dara daudzi no mums. Taču tie, kuri ierīko īstas plantācijas, pieiet darbam ar rūpniecisku vērienu. Pirms ražas novākšanas amerikāņu fermeri appludina savus dzērveņu laukus.
Viņi pārklāj tos ar 20 - 40 centimetru biezu ūdens slāni, pēc tam savāc virspusē uzpeldējušās ogas, uzmanīgi soļojot pa speciāli iezīmētajām takām. Brienot gandrīz līdz ceļiem ūdenī, dzērveņu vācēji apstaigā pa šīm savdabīgajām “ežām” visu lauku. Pirms cilvēkiem izbrauc speciālas mašīnas — traktori, kas apgādāti ar speciālu veltni, saviļņojot ūdeni virs dzērveņu lauka. Traktora radītās ūdens strūklas purina dzērveņu cerus un kārtīgi norauj no kātiņiem nogatavojušās ogas, kas cita pēc citas uzpeld virspusē. Tā pakāpeniski veidojas gigantisks purpursārts paklājs, kas vienlaidus nosedz ūdens virsmu. Tagad, lai sāktu dzērveņu vākšanu, ogas ir “jāsadzen” vienkop. Tas tiek darīts ar garu peldošu virvju palīdzību. Dzērvenes savelk aizvien tuvāk un tuvāk kūdrāja malai, ko sedz ūdens, tad nogādā dārgo kravu krastā. Reizēm raža ir tik bagāta, ka dzeltenā apļa, kas ieskauj sarkano ogu jūru, diametrs sasniedz vairākus desmitus metru!