Bez politikas...

Dažādās sanāksmēs Rīgā rajonu padomju priekšsēdētāji vairākkārt bija izteikuši vēlmi aizbraukt tieši uz Krievijas pierobežu, lai pavērotu, kā tur rit dzīve, tiktos ar rajona administrāciju un aprunātos par pašvaldību lietām Krievijā, jo tieši tagad lielajā kaimiņvalstī tiek veikta administratīvi teritoriāla reforma (ATR). Šāda reforma norit arī pie mums, tāpēc varēja notikt interesanta pieredzes apmaiņa.

“Ar mums brauca arī Preiļu rajona priekšsēdētājs Andris Vaivods,” stāsta A. Badūns. “Šajās nedēļās, kad notika masveida saindēšanās ar nezināmas izcelsmes alkoholu pie mums un Krievijā, ar viņu regulāri sazinājās Pleskavas masu mediji, interesējās, kā šī situācija attīstās Latvijā, un bija aicinājuši apciemot viņu slimnīcas. Arī viņš pats gribēja tikties ar Pleskavas mediķiem, un tas izdevās. Nodibināja kontaktus, lai Preiļu un Pleskavas mediķi varētu sazināties tieši, runāt par ārstēšanas meto-doloģiju un tamlīdzīgām lietām. Viņš arī tikās ar slimniekiem, parunājās.”

Mūsu priekšsēdētāji tikās ar Pleskavas rajona administrāciju, noklausījās prezentāciju par ATR gaitu Pleskavas rajonā, kuras laikā tika sniegta informācija par reformas norisi, pastāstīts, kādā veidā vietējās pašvaldības pārņem jaunas funkcijas. Pleskaviešus ļoti interesēja arī mūsu pašvaldību funkcijas, kā tās strādā. Interesanti, ka reformas jautājumā kaimiņvalstī iet mūsu pēdās. Viņi arī arvien vairāk funkciju nodod pašvaldībām, piemēram, komunālo saimniecību, atkritumu apsaimniekošanu un citas. Līdz ar to pašvaldībām ir ne tikai vairāk naudas, bet arī vairāk atbildības. Agrāk pie viņiem viss bija ļoti centralizēti, bet tagad nostiprinās pašvaldības loma.

A. Badūns: “Pieredzes apmaiņas rezultātā viņi no mums pasmēlās vairāk jaunu zināšanu nekā mēs no viņiem. Lai gan bija interesanti atklājumi arī mums. Piemēram, pārsteidza vidusskolas apciemojums - viņiem tā nav skola pati par sevi, bet apvieno pat sākumskolas blakus esošajos pagastos. Vidusskola ir kā centrs apvienībā, kurā ietilpst sākumskolas, kas nav kā patstāvīgas struktūras. Tā arī saucas - izglītības apvienība. Skolas ļoti cieši sadarbojas. Jāatzīmē, ka šī ir apvienība tikai izglītības jomā, bet finanses skolām iedala rajons. Apmeklējām arī uzņēmumus, tostarp siltumnīcu, kur zem stikla ir kādi astoņi hektāri zemes. Redzējām interesantas tehnoloģijas. Jāatzīmē, ka saimniecības pie lielajām pilsētām attīstās, jo liels produkcijas noieta tirgus: Pleskavā ir aptuveni 200000 iedzīvotāju, kas patērē lauksaimniecības produkciju. Pateicoties lielajam noieta tirgum, labi attīstās putnkopība, piena lopkopība, dārzeņu audzēšana un citas pārtiku ražojošas nozares.

Tikāmies arī ar apgabala administrācijas pārstāvjiem, kuri izteica lielu ieinteresētību sadarboties ar mūsu rajoniem jebkurā nozarē, sākot ar lauksaimniecību, rūpniecību un beidzot ar kultūru. Viņi uzsvēra, ka labprāt izskatītu jebkuru piedāvājumu kontaktu dibināšanai starp rajoniem. Nekādus dokumentus neparakstījām, bet apmainījāmies vizītkartēm. Abpusēji izskanēja viedoklis, ka uz abu valstu robežām jāveido vairāk robežšķērsošanas punktu, jo tas mazinātu spriedzi uz robežas. Vispār lielā politika mūsu sarunās netika skarta. Mēs labi sapratām, ka pašvaldību lietas ir ļoti tuvas un līdzīgas visā pasaulē, to galvenā funkcija vienāda - pašvaldībām ir jārūpējas par iedzīvotājiem. Sadar-bojoties varam smelties viens no otra to labāko, kas ir izdevies.

Starp citu, vienā lauku pagasta klubā vietējie pašdarbnieki sniedza mums nelielu koncertu. Mani pārsteidza, ka viņu kolektīvs ir ļoti līdzīgs mūsu rajona Svariņu kolektīvam - kā divas ūdens lāses.”

Juris ROGA