Divi piecnieki par grāmatai parādīto cieņu

Krāslavas bērnu bibliotēka mūsu pilsētā atvērta 1951. gada 10. septembrī pirmskara tautas nama ēkā, kas tolaik mums bija gan kinoteātris, gan arī kultūras centrs. Sākotnējais grāmatu fonds, kas tika saņemts no rajona bibliotēkas, bija pavisam tikai 1530 eksemplāru un tas bija izlikts... uz sola. Vēlāk parādījās plaukti, pie kuriem sākumā nelaida klāt lasītājus. Pirmā bibliotekāre bija Zinaīda Magidas, kurai pēc trim gadiem piebiedrojās Irēna Karole. Abas cienījamās krāslavietes bija visdārgākās viešņas atklātajā bibliotēkas stundā, kuru vadīja Anna Trunoviča. Viss prezidijs — tikai bibliotēku darbinieki, bijušie un tagadējie, bet starp klausītājiem bija pieaugušie un bērni. Sen pagājušo gadu un tagadējie lasītāji.

Atgriešanās pagātnē... Bērnu bibliotēkai visu laiku neveicās ar pastāvīgu dislokāciju, un pārvākšanās sekoja cita citai. Piecdesmitajos gados vien bibliotēka trīs reizes mainīja savu adresi. Vēlāk šis kultūras centrs pat cieta ugunsgrēkā, bet galvenā bagātība — grāmatas — tika ap-pludinātas ar ūdeni. Taču visām likstām un nelaimēm par spīti bibliotekāres darīja visu, lai saglabātu savu daudzcietušo iestādi, grāmatu fondu, kas ar katru gadu paplašinājās un, tāpat kā tālajā pagātnē, vienmēr bija jauno lasītāju pieprasīts.

Bērnu bibliotēkaSavos agrajos skolas gados es apmeklēju bērnu bibliotēku, kura atradās pārsimt soļu attālumā no vecāku mājas — tagadējās dzimtsarakstu nodaļas ēkā. Pēckara dzīve neizcēlās ar pārticību ģimenēs, un daudzus jaunākos žurnālus, kas nebija pieejami mums, bērni lasīja bibliotēkā, bet vecos bija atļauts ņemt uz mājām. Mūsu universitātes no bērnības laikiem, izņemot skolas klases, bija kinoteātris un bibliotēka. Ar lasīšanu aizrāvās visi bērni, un es lieliski atceros, kā “Trīs musketierus”, “Jātnieku bez galvas”, “Robinsonu Krūzo” nācās gaidīt rindā mēnesi vai divus. Bērnības atmiņas ir ļoti dzīvas, tāpēc arī tagad es redzu Zinaīdas Magidas un Irēnas Karoles jaunās sejas. Arī laika ritumā nodzeltējušās fotogrāfijas jubilejas stendā ļāva man atgriezties labākajos un gaišajos dzīves gados. Tikai laika rats ir nepielūdzams... Mitinādamās dažādās vietās, bibliotēka nekad nepārtrauca savu izglītojošo darbu. Draudzīgais kolektīvs — Svetlana Juhņeviča, Valentīna Panteļejeva un Anna Trunoviča — arī tagad turpina kultūras iestādes labās tradīcijas. Jānorāda, ka padomju laikos tā guva uzvaras pat Vissavienības mērogā un vairākkārt saņēma prestižas balvas. Arī nosaukums “Teicamā darba bibliotēka” tika nopelnīts spraigā un radošā darbā. Pirms trīsdesmit gadiem tūristu bāzē “Sauleskalns” notika pat Krāslavas bibliotekāru pieredzes apgūšanas Vissavienības seminārs, kuri bija pionieri centralizētās sistēmas apgūšanā. “Pirmrindas pieredzes skola” — tas nav pārspīlējums, bet pelnīta atzinība. Lai arī tie panākumi “komunistiskajā audzināšanā” tagad izraisa tikai smaidu, svarīgs ir kas cits: grāmata vienmēr bija un būs zināšanu avots. Bibliotēkas stundā vairākkārt izskanēja frāze par to, ka grāmatas izturēs konkurencē ar elektroniskajiem informācijas līdzekļiem, kas tagad aizpildījuši mūsu dzīvi.

Pašlaik Krāslavas bērnu bibliotēkā ir 26000 sējumu, vairāk nekā 1300 lasītāju, desmitiem tūkstošu pieprasītu grāmatu ik gadus. Runātāju bija daudz: savās atmiņās dalījās pirmās bibliotekāres. Sirsnīgus vārdus teica Alla Lomanovska, Lidija Šumilo un Anna Spiridovska, kuras bērnu bibliotēkā izgāja lielisku izglītības skolu. Vadītāja Svetlana Juhņeviča informēja grāmatu svētku viesus par projektiem, kuros pēdējā laikā sekmīgi piedalās bērnu bibliotēka.

Svinību gaviļniekus sveica Rita Barča, Jāzeps Dobkevičs, Valentīna Magidas, Valdis Pauliņš... Krāslavas domes vārdā kolektīvu apsveica Ineta Danovska un, protams, savas dāvanas pasniedza jaunie lasītāji no pilsētas pamatskolas un Varavīksnes skolas.

Aleksejs GONČAROVS