Vaļasprieks visam mūžam

Kolhozu un sovhozu laikā mūsu rajonā rikšotāju sacensības bija populāras, tās tika rīkotas biežāk Dagdā nekā Krāslavā. Visai vienkārša iemesla dēļ: ar ordeni “Goda Zīme” apbalvotais kolhozs “Brīvība” nopietni pievērsās šķirnes rikšotāju audzēšanai. Izmaiņas valsts politikā 90. gados negatīvi atsaucās uz rikšotāju audzēšanas tradīcijām. Saskaņā ar oficiālajiem datiem pēdējās rikšotāju sacensības notika 1991. gadā, bet nākamajos desmit gados tika likvidētas gan visas šķirnes zirgu fermas, gan arī skrejceļi, kas lika Latvijas rikšošanas sacensību dalībniekiem startēt kaimiņvalstu hipodromos.
Tikai ar 2005. gadu Latvijā tika atsākts darbs rikšotāju skaita atjaunošanā un jau toreiz Ciblas ciematā netālu no Ludzas pēc ilga pārtraukuma atkal tika rīkotas rikšotāju sacensības, kurās piedalījās arī mūsu rajons.

Pēdējā laikā Nikolajs Gaļiļejevs, kolhoza “Brīvība” uzplaukuma laiku fanātiķis, atkal skaļi pieteica sevi. No tikšanās ar korespondentu mans senais paziņa nemaz nedomāja atteikties, jau no sliekšņa it kā pārmeta: “Tu pie manis neesi ciemojies vairāk nekā desmit gadu, bet jaunumu sakrājies daudz.” Te arī viņa dzīvesbiedre Natālija, šķelmīgi smaidot, sacīja: “Kas tev pateica par mūsu sudrabkāzām? Tieši pēc trim dienam atzīmēsim, jau vepri nokāvām.”

Apsveicis “Ezerzemes” pastāvīgos lasītājus ar nozīmīgo notikumu, uzreiz painteresējos par ģimenes lietām, kur viss ir pilnīgā kārtībā. Vecākais dēls Aleksejs pēc RTU beigšanas strādā Dagdā izvēlētajā specialitātē. Augstāko izglītību ieguvusi arī meita Tatjana, viņai ir psihologa diploms, viņa dzīvo Daugavpilī.

Par aizejošo lauksaimniecības gadu dzīvesbiedri Gaļiļejevi nesūrojas. Viņu zemnieku saimniecībai “Čadi” pieder 38 ha savas zemes plus 22 ha nomātie. Ir visa nepieciešamā lauksaimniecības tehnika. Kaut arī tā ir veca, taču pilnīgi lietojama. Arī tagad Nikolajs un Natālija nemaz nenožēlo, ka pirms piecpadsmit gadiem ar milzīgām grūtībām, paņēmuši kredītu, iegādājās traktoru un kravas mašīnu. Specializējoties piena, gaļas un graudu ražošanā, abi allaž sapņoja par šķirnes zirgiem. Ar tiem viņi arī sāka savu zemniekošanu, taču iestājās depresīvais periods, kas krietni ieilga. Ne jau labas dzīves dēļ sporta zirgus (bet Gaļiļejeviem toreiz bija pieci) nācās apmācīt lauksaimniecības darbiem. Trenerim braucējam ar 22 gadu stāžu to bija ļoti grūti pārdzīvot. Saglabājis vienu vienīgo Krievijas rikšotāju šķirnes ērzeli, viņš jau neticēja, ka atgriezīsies pie sporta karjeras. Agrāk taču viņš jau bija PSRS sporta meistara kandidāts, bet... Viņa mīlulis Sezons nav vienkāršs ērzelis: tā māte ķēve Zaļotnaja 1986. gadā Tīrainē pārspēja Latvijas rekordu starp divgadīgajiem rikšotājiem. Šis rekords līdz tam bija saglabājies tieši 32 gadus! Nikolajs atceras arī laiku: 2 minūtes 18 sekundes 1600 m distancē. Tad, lūk, dzīvesbiedrus Gaļiļejevus negaidot apciemoja pazīstamā jātniece Tatjana Martinsone. Nikolajs godīgi atzinās: “Agrāk es uzvarēju sacensībās, tagad viņa ir stiprāka. Viešņai ļoti iepatikās Sezons, viņa piedāvāja apmainīt to pret 11 gadus veco sporta ķēvi ar moderno dubultvārdu Mega Charmant. Kamēr Nikolajs domāja, Tatjana piedāvāja klāt vēl Amerikas šķirnes Somijā izaudzēto ērzeli Repleju.

Darījums izrādījās veiksmīgs: Nikolajs trīs reizes kopā ar Megu piedalījās Dagdā rīkotajās sacensībās un ikreiz izcīnīja kausus, kurus jūs redzat attēlā. Godalgotās vietas viņš ieguva arī startēdams ar Repleju Ciblā un Dagdā, saņemot sudraba balvas. Tā kā Nikolajam bija divi sporta zirgi, vajadzēja meklēt palīgu: divdesmit gadus vecais kaimiņš Jānis Ruskulis izrādījās puisis uz goda. Kaut arī treniņi notiek tikai otro gadu, tomēr iesācējs sportists ar Repleju jau izcīnījis uzvaras ne tikai rikšotāju, bet arī jātnieku sacensībās.

Taču galvenais notikums Nikolaja dzīvē atgadījās septembrī. Baltijas valstu rikšošanas meistarsacensībās, kas notika Tallinā, Gaļiļejevam ļoti iepatikās trīs gadus vecais ērzelis Kallis. Viņš saprata: ja to nenopirks, tad nav vērts dzīvot. Azartā mūsu fans nežēloja 12000 kronu: viņa dzīves mērķis ir sasniegts! Megai pavasarī gaidāms kumeļš, tas perspektīvā būs ceturtais sporta zirgs. Tagad vajadzīgs savs skrejceļš. Zeme ir, un Nikolajs lūdza mani: “Palīdzi atrast sponsoru!” Ja nu kāds no turīgiem lasītājiem izrādīs interesi. Tā ir vērtīga lieta.

Mīlestību uz zirgiem Nikolajs mantojis no vectēva Ivana. Karjeru viņš sāka vietējos kolhozos “Latgale” un “Brīvība”, strādāja ar zirgiem ne tikai mūsu, bet arī Madonas un Rēzeknes rajonā. Tagad Gaļiļejevs jūt jaunu enerģijas pieplūdumu, personīgi es viņam ticu. Agrāk rakstīju, ka Nikolaju un Natāliju saprecināja zirgi. Ar savu dzīvesbiedri Gaļiļejevs iepazinās Pleskavas hipodromā, kur Natālija strādāja par galveno veterinārārsti. Tas notika pirms 25 gadiem, bet, šķiet, tikai vakar.
Atvadoties Gaļiļejevi aizveda mani uz zirgu stalli, kur kādreiz bija Čadu skola, pat uzraksti uz sienām saglabājušies. Krietni nopūlējos, fotografēdams nemierīgo Kalli, kuram zem kājām zeme deg, bet Nikolaja acīs staroja prieks.

Aleksejs GONČAROVS