Ceļojums

Kamēr daudzi ar nepacietību un kņudoņu gaida Krāslavas pamatskolas radošo darbu grāmatiņas “iesvētīšanu”, tikmēr autori (ak, laimīgie!) jau paguvuši saņemt balvu par savu uzcītību. Jaunā krājuma “Ieklausies klusumā” literātiem un māksliniekiem tika dāvāta ekskursija. Pasmaidām, un ... aiziet pretim piedzīvojumam!

Ciemos pie R. Blaumaņa pamērojamies spēkiem ar Pumpura Lāčplēsi (kurš būs stiprāks? Protams — mēs!), raidām šāvienu no Kokneses pilsdrupu lielgabala. Šeit joprojām dveš senatnes elpa, aši — viens, div! — vēl jāpavēro, cik meistarīgi Līvānos top stikla izstrādājumi.

Bet nu par visu pēc kārtas. 24. oktobra rīts. Daži vientuļi putni vēl pārsteidz ar pēdējām nakts dziesmu oktāvām, no laimes apreibuši runči pārrodas no naktsballēm, nočaukst lapas. Šķiet, ka tā ir vienīgā kustība agrajā stundā. Bet nē! Pulciņos, mazos bariņos vai pa vienam uz norunāto vietu ierodas ekskursijas dalībnieki, piestāj buss. Mūsu ceļš var sākties! R. Blaumaņa dzimtajās mājās “Brakos” mūs sagaida ne gluži paša rakstnieka (bet kas to lai zina!) sniegbalts peļu junkurs, kurš kopā ar saimnieci kļūst par uzticamu gidu un pavadoni visas ekskursijas gaitā. 1959. gadā dibinātais Blaumaņa memoriālais muzejs pārsteidz ne tikai ar savu vienkāršību, bet arī senatnīgo garu. Pārkāpuši pāri slieksnim, nokļūstam 20. gs. sākumā. Kā labi Blaumaņa draugi dodamies uz saimes istabu, kur mājinieki mielojas pie pusdienu galda, sveicinām puišus un meitas, kas kalpu istabā pie blāvas skala uguns vij auklas, pin grozus, izšuj ņieburus un auž segas. Kūtī nemierīgi mīņājas govis, klukst vistas, bubina zirgi, Blaumaņa mīļākie mājlopi.

Pirts pagaidām klusē, bet drīz jau to pieskandinās pirtenieku līksmās čalas. Ne rijā, ne pie dīķa, itin nekur nemanām pašu rakstnieku. Redz! Tur jau viņš ir. Staigādams pa savu iemīļoto taku, viņš sacer jaunu stāstu. R. Blaumaņa pasaulē sastopamies ar rakariem velniņiem, apciemojam vecos Indrānus, jūtam līdzi Edgara un Kristīnes nelaimīgajai mīlestībai, turklāt pavadām rakstnieku visos viņa dzīves līkločos. Mūs pavada rakstnieka pasaku, noveļu, lugu tēli. Tālāk ceļš aizved uz Lielvārdi pie pašiem Daugavas krastiem. Šeit gribam pacīkstēties ar latvju tautas varoni Lāčausi, sniegt roku viņa daiļajai līgavai Laimdotai, bet abi nekur nav manāmi, tāpat arī Koknesis, Kangars, Spīdala. Šos sasaukt spēj tikai viņu “tēvs” A. Pumpurs. Lielvārdes muižā, A. Pumpura muzejā, laika rats griežas daudzus gadu simteņus atpakaļ. Dzīvi kļūst eposa varoņi. Spīdola paraksta raganas līgumu, Kangars atklāj, kur slēpjas Lāčplēša spēks, kraujas malā saķērušies divi tumši stāvi — tur cīnās Lāčplēsis ar Melno bruņinieku. Varam vērot īstu izrādi, kas balstīta uz eposa pamatiem, turklāt arī paši iejūtamies aktieru lomās. Interesanti ne tikai tiem, kas eposu jau zina, bet arī pašiem mazākajiem.

Koknese. Par kādreizējo nozīmīgo pils statusu un aizgājušo gadsimtu slavu vēsta vairs tikai drupas. Uzzinām, ka Kokneses pils uzcelta pēc bīskapa Alberta rīkojuma 13.gs. Kalpojusi aizsardzības vajadzībām gan pret krustnešiem, gan pret citu zemju iebrucējiem, taču Ziemeļu kara laikā sakšu karaspēks to uzspridzināja. Kokneses pilsdrupas joprojām glabā daudzus noslēpumus, turklāt ir romantiska vieta mīlētājiem.

Un nu vēl palicis pēdējais maršruta punkts — Līvānu stikla fabrika. Stikla darinājumiem šķindot un grabot, dažnedažādiem mehānismiem rūcot un elšot gluži kā tvaika lokomotīvei, darbiem nepārtrūkstot ne dienu, ne nakti — tāda mūs sagaida šī iespaidīgā rūpnīca. Kā izgatavo stiklu? Kādas ir tā sastāvdaļas? Kas notiek ar bojātiem izstrādājumiem? Darbs rūpnīcā rit savu gaitu, bet mēs kā mazi, zinātkāri citas planētas iedzīvotāji nespējam beigt brīnīties par mums tik pazīstamā, ikdienā plaši izmantojamā materiāla ilgo un sarežģīto tapšanas procesu. Turpmāk novērtēsim to! Stikla muzejā mūs priecē krāsainākie, meistarīgākie stikla darinājumi — vāzes, krūkas, kupoli, glāzes. Tik daudz brīnumu visapkārt.

Atā, Līvāni, stikla pilsēta! Priekšā mājupceļš, kas pēc visa redzētā nemaz neliekas garš.
Pateicamies Krāslavas novada domei, kura 2006. gada aprīlī atbalstīja Krāslavas pamatskolas projektu “Bērnu radošo darbu krājuma izveide”. Projekta laikā notika šī ekskursija. Paldies Krāslavas autoostas direktorei Z. Plociņai, kas iedalīja autobusu un parūpējās par brauciena izmaksu atlaidēm, kā arī autoostas šoferim V. Gulbinskim, kas mūs veiksmīgi izvizināja. Un visi kopā saucam skaļu URRĀ Krāslavas pamatskolas bibliotekārei V. Lebedkovai, šī projekta iniciatorei — skolas “labajam gariņam” par viņas vēlmi dāvāt prieku citiem.

Anna ZEMBLICKA, Krāslavas ģimnāzijas 10.b klase