Krāslavas bagātība

Konferenci vadīja biedrības “Vienoti Latvijai” valdes priekšsēdētājs P. Keišs. Atklājot konferenci, mūsu pilsētas viesis uzsvēra, ka Krāslavas garīgais seminārs ir bijusi ne vien pirmā augstskola Latvijā, te arī ir bijuši vislabākie sakari ar Vatikānu, jo tieši šeit bija Vatikāna finansējums, dažādu citu organizāciju finansējums un arī finansējums no Smoļenskas, jo šis seminārs gatavoja priesterus arī Smoļenskas novadam. Šis fakts ir svarīgs, jo tas paceļ Krāslavas nozīmi Latvijā, it īpaši garīgā ziņā. Būtiska nozīme pilsētas izaugsmē ir bijusi gan izciliem māksliniekiem (piemēram, Matejko glezna), gan grāfu Plāteru dzimtai, bet pāri visam stāv kadru sagatavošana, priesteru sagatavošana Krāslavā.

Konferences dalībniekus uzrunāja novada domes priekšsēdētājs G. Upenieks, kurš uzsvēra nepieciešamību popularizēt faktu, ka Krāslavā bijusi pirmā augstskola, kas nestu pasaulē Krāslavas vārdu. Tas būtu liels ieguldījums pilsētas attīstībā. Darot to, kopīgiem spēkiem būtu arī vieglāk risināt baznīcas remonta problēmu, lai dievnamu varētu nokrāsot un izgaismot. Lai prieks būtu gan par baznīcu, gan par garīgumu, ko Latvijai un Eiropai deva krāslavieši.

Oda Krāslavai un tās senajai augstskolai

Profesors P. Zeile referēja par Krāslavas garīgā semināra ieguldījumu Latvijas kultūrā. Viņš atgādināja, ka mēs esam slavenās augstskolas - garīgā semināra - 250. gadadienas priekšvakarā, un uzsvēra: “Tā ieguldījums Latgales, zināmā mērā arī visas Latvijas kultūrā ir ļoti nozīmīgs un daudzpusīgs. Kāpēc tieši Krāslavai bijis tas gods kļūt par pirmās augstskolas vietu Latvijā? To noteica dažādu vēsturisku apstākļu kopums. Taču īsi var sacīt: tāpēc ka Krāslava daudzējādā ziņā bijusi izcila un slavena, sākot ar mazām, it kā ikdienišķām, beidzot ar lielām lietām. Tāpēc, ka tās raksturā ir tiekšanās uz nozīmīgo, dižo, ko raksturo gan plāteriskais vērienīgums, katedrālbaznīcas mērogi, poļu un citu celtņu respektablums. Un liela sliecība uz garīgumu, ar ko raksturīgas garīgo ordeņu - jezuītu un lāzaristu - aktivitātes. Te tapušas agrīnās skolas un beidzot pats garīgais seminārs, kā visa galotne.”

SeminārsTaču galvenā Krāslavas bagātība - cilvēki, uzskata P. Zeile. Pirmām kārtām visa šī apbrīnojamā, leģendārā Plāteru dinastija. Par katru no viņiem var uzrakstīt romānu, kas līdz šim darīts tikai daļēji. Bet veselu epopeju ir pelnījis Konstantīns Ludvigs Plāters (1722.g.-1778.g.). Vieglāk pateikt, kas viņš nav bijis un ko nav darījis, nevis otrādi. Bet bijis viņš Inflantu starosta, Polockas kastelāns, Baltā ērgļa ordeņa kavalieris, Aleksandra Ņevska ordeņa ieguvējs, Mstislavas vojevoda, no tēva Jana Ludviga mantoto Krāslavas, Indricas, Kombaļu, Isnaudas muižu īpašnieks.

Tieši šis Plāters panāca, ka Krāslava ieguva priviliģētās Magdeburgas pašpārvaldes un tirdzniecības tiesības. Tieši Konstantīna Ludviga laikā pie tirgus laukuma sāka būvēt rātsnamu, uzcēla katedrālbaznīcu. Tieši šis grāfs Plāters bija arī Krāslavas garīgā semināra fundators. 1759. gadā lika pamatus bibliotēkai, kas bija lielākā poļu Inflantijā. Ebreju lielajai kopienai palīdzēja uzcelt templi, kas ilgstoši sējis gaismu visapkārt, veidojot nozīmīgu slāni Latgales kultūrā.

Visiem pat nepietika

Profesore L. Leikuma konferencē ieradās ar gataviem materiāliem par tēmu “Krāslavas garīgais seminārs - pirmā augstskola Latvijā”, kurus izdalīja klātesošajiem, lai klausītāji visu labāk saprastu. Visiem nepietika - profesore atzinās, ka tik lielu interesi par šo konferenci nudien nebija gaidījusi, tāpēc materiālus dabūja tie, kam tos visvairāk vajag. Taču jebkurš interesents varēja sarunāt tos sev nokopēt.

Ar šo jautājumu L. Leikuma nodarbojās visu Atmodas laiku. Viņas pirmā replika, ka tas tā ir - Krāslavas garīgais seminārs ir pirmā augstskola Latvijā - izskanēja 1993. gadā, kad radās iespēja nodrukāt rakstiņu Dabas un vēstures kalendārā ar nosaukumu “Pirmā augstskola Latvijā - Krāslavā”. Neliels citāts: “Pē-tījumos par Latvijas skolu vēsturi līdz šim bieži nepamanīts palicis fakts, ka sava laika pirmā augstākā mācību iestāde Latvijas teritorijā ir Krāslavas garīgais seminārs. Varbūt kādam tas šķiet neiespējami, sak, lai nu kur, bet Latgalē... Tomēr fakts ir neapstrīdams, jo seminārs darbojās gandrīz 87 gadus. Par Krāslavas garīgo semināru ir jau arī rakstījuši daudzi vēsturnieki un Latgales kultūrvēstures pētītāji: J. M. Gižickis (Gižycki) J. Jaloveckis (Jalowiecki), B. Brežgo, N. Ķaune, S. Škutāns, S. Kučinskis u.c., bet viņu raksti ne vienmēr mums ir bijuši pieejami.”

L. Leikuma: “Gaidīju, ko sacīs Latvijas gudrākie vēsturnieki, bet neviens pat muti neplēta, lai šo domu apstrīdētu, bet tā attīstījās arvien plašāk un plašāk un arvien vairāk cilvēku par to pārliecinājās. Apbrīnojams ir tas darbs, kuru veica semināra absolventi, starp kuriem bija gan poļi, gan lietuvieši, gan baltkrievi, varbūt kāds latgalietis. Viņi iemācījās mūsu valodu un mūsu valodā rakstīja grāmatas. Tas ir tāds kultūrvēsturisks fenomens, kāda, domāju, pat daudzās Eiropas valstīs nav, kur nu vēl Latvijā. Tas, ka savus ļaudis vēl pienācīgi nepazīstam, tas ir skaidrs pats par sevi, bet viss taču ir mūsu pašu rokās!”

Krāslavas garīgais seminārs darbojās no 1757. gada līdz 1844. gadam. Šeit gan uzreiz nepieciešamas vēl kādas piebildes. Semināra dibināšanas akts tika pasludināts jau 1755. gada 29. decembrī. Tomēr semināra oficiāla atklāšana notika tikai 1757. gada 15. jūnijā vēl vecajā jezuītu mītnē pie vecās baznīcas. Spriežot pēc citiem avotiem, seminārs īsti sācis darboties tikai ap 1761. gadu. Valdības rīkojums par Krāslavas garīgā semināra slēgšanu iznāca 1843. gada 7. decembrī, bet 1844. gada 2. janvārī notika semināra darbības noslēgumam veltīts svinīgais akts, kuru vadīja semi-nāra pēdējais rektors (pavisam viņu bija 15) Jezups Jaloveckis (citur arī Jānis Jāzeps (vai Jezups) Jaloveckis).

Konferences gaitā L. Leikuma īpaši uzsvēra semināristu nozīmīgāko devumu: 1817. gadā tika nodrukāta pirmā latgaliešu gramatikas grāmata “Grammatyka Inflansko-Lotewska”; 1832. gadā tika izdota baznīckunga sarakstītā pirmā latgaliešu populārzinātniskā grāmata “Eysa mociba ap audzieyszonu biszu”; 1850. gadā klajā nāca labākā populārzinātniskā grāmata “Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel ziemniku latwiszu”; 1858. gadā izdota pirmā latgaliešu vārdnīca poļu, latīņu, latgaliešu valodā “Slownik polsko lacinsko lotewski”.

Krāslavas novada KN apskatāma plašu atzinību guvusī izstāde “Hilzenu un Buiņicku devums Latgales kultūrvēsturē”, kas tika atklāta konferences dienā. Par izstādes tapšanu, Hilzenu un Buiņicku devumu Latgales kultūrvēsturē runāja priesteris V. Naglis.

Savukārt priesteris A. Budže referēja par tēmu “Katoļu garīgais seminārs Krāslavā”. Ar tikpat lielu interesi klātesošie noklausījās Krāslavas novadpētnieces G. Kalvišas stāstījumu par Krāslavas garīgā semināra ietekmi uz draudzes dzīvi. Ieskatu Krāslavas Sv. Ludviga katoļu baznīcas centrālā altāra restaurācijas gaitā un vēsturē sniedza restauratore vecmeistare K. Širvinska.

Juris ROGA