Atjaunot taisnīgumu

Kriminālprocesa likuma 381. pants paredz, ka izlīguma gadījumā cietušā un noziedzīga nodarījuma izdarītāja samierināšanos var veicināt Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks. Procesa virzītājs (policija, prokuratūra, tiesa), konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas dienestu.

Arī Valsts probācijas dienesta likuma 13. pants paredz dienesta pienākumu nodrošināt iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīguma ar starpnieka palīdzību procesā. Valsts probācijas dienesta Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā izlīguma veikšanai ir apmācīti divi darbinieki: vecākā referente Ilona Ezera un vadītāja vietniece Marija Kampāne, kurai uzdevu dažus jautājumus.

- Kas ir izlīgums?

- Izlīgums ir konfidenciāls, bezmaksas un brīvprātīgs sarunu process, kurā ar trešās neitrālās puses palīdzību - starpnieku - cietušais un likumpārkāpējs meklē savstarpēji pieņemamu risinājumu. Izlīgums var tikt organizēts tikai gadījumos, kad tam labprātīgi, bez viltus, maldiem vai spaidiem piekrīt abas puses un likumpārkāpējs atzīst savu vainu.

- Kas un kādā veidā lūdz organizēt izlīgumu?

Visās kriminālprocesa stadijās organizēt izlīgumu ir tiesīgi lūgt cietušais vai noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, vai arī viņu pārstāvji, iesniedzot Valsts probācijas dienestā rakstisku iesniegumu. Izlīgums kā pamats ierosinātā kriminālprocesa izbeigšanai var būt tikai likumpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma gadījumā, bet smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumā tiesa to var ņemt vērā tikai kā atbildību mīkstinošu apstākli.

- Kādi ir ieguvumi?

Izlīgums palīdz cietušajam saglabāt neitrālas attiecības ar noziedzīga nodarījuma izdarītāju un kopumā veicina sabiedrības drošību. Valsts probācijas dienesta nodrošinātā izlīguma procesā cietušajam ir iespēja tieši paust savu viedokli par notikušo un pastāstīt likumpārkāpējam, kā noziegums ir ietekmējis viņa dzīvi, kā arī uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes. Izlīguma procesā cietušais ieņem aktīvu lomu likumpārkāpuma seku likvidēšanā, var saņemt atvainošanos, morālo gandarījumu un, iespējams, arī materiālo atlīdzību par zaudējumiem. Savukārt, noziedzīga nodarījuma izdarītājam izlīguma process liek pārdomāt savas rīcības sekas, uzņemties atbildību par nodarīto. Viņš rod izpratni par nodarīto ļaunumu un apgūst jaunas iemaņas konfliktu risināšanai.

- Par ko ir atbildīgs starpnieks izlīguma procesa gaitā?

Jāņem vērā, ka izlīguma procesa gaitā nenotiek tiesāšana, bet tiek meklēts abām pusēm pieņemams risinājums, un ne vienmēr tas ir materiālais labums. Starpnieks nesniedz juridiskas konsultācijas, bet tikai informāciju, kas attiecas uz izlīguma procesu un nodrošina neitrālu un drošu vidi, nepieciešamības gadījumā arī procesa gaitas tulkošanu krievu valodā. Izlīguma procesā starpnieks ir atbildīgs par tā norisi, iepriekš psiholoģiski sagatavojot iesaistītās puses dalībai procesā, lai tas noritētu strukturēti un miermīlīgi.

Galvenais izlīguma procesa mērķis ir atjaunot taisnīgumu - cietušais saglabā neitrālas attiecības ar pāridarītāju, bet likumpārkāpējs atgūst pašcieņu un domā par nākotni, kādā veidā varētu mainīt savu uzvedību.

Juris ROGA