Lai Aulejas dziesmas skan mūžīgi

Sešus mēnešus ilgo projektu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, bet jaunais “Aulejas sievu” kolektīva sastāvs stažējās pie bijušās “Aulejas sievu” vadītājas Genovefas Konošonokas, kura ir viena no pieredzes bagātākajām folkloras kopas dalībniecēm, kā arī 2005. gada “Lielās folkloras balvas” īpašniece. Ar projekta noslēguma pasākuma dalībniekiem tikās Valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākais speciālists folkloras jautājumos Andris Kapusts, kurš tika pieaicināts kā konsultants, lai teorētiski un praktiski orientētu rajona folkloras kopas uz aktīvāku novada dziedāšanas tradīciju popularizēšanu un pārrunātu 2007. gada aktuālākos uzdevumus. Līdz ar viņu bija ieradusies arī folkloras speciāliste Aīda Rancāne.

Pasākumā “Aulejas sievas” rādīja projekta realizācijas gaitā apgūto - dziedājumus, demonstrējumus. Savukārt viesi runāja par visām tām praktiskām lietām, kas saistās ar dziedāšanu un dziedāšanas tradīciju pārmantošanu. Pēc folkloras speciālistu domām, projekta gaitā paveikts lietderīgs darbs, folkloras kopas “Aulejas sievas” dziedāšanas kvalitāte ir krietni augusi, kolektīva atpazīstamība būs nodrošināta arī nākotnē. Izskanēja arī solījums, ka kolektīvs tiks aicināts uzstāties kādā prominentā pasākumā Rīgā.

“Aulejas sievas” ir viens no visvecākajiem Dienvidlatgales etnogrāfiskajiem ansambļiem, kas šogad nosvinēja savas darbības 65. gadskārtu. Ansamblī, kuru tagad vada Sandra Vaišle, ir notikušas vairākas paaudžu maiņas, tāpēc bija nepieciešams šāds projekts, kurā vecākās paaudzes dziedātājas mācīja jaunās paaudzes dziedātājas.

Valsts kultūras inspektore Krāslavas rajonā Rita Barča: “Projekta mērķis bija panākt, lai kolektīva jaunais sastāvs pārmantotu visu to labo, kas bija vecajam - gan dziedāšanas stilu, gan etnogrāfisko pusi, lai Aulejas dziesmas neizzustu. Šis etnogrāfiskais ansamblis sasniedzis cienījamu vecumu - 65 darbības gadi ļauj tam saukties par vecāko šādu kolektīvu Latgalē. Bet līdz ar paaudžu maiņu aktualizējās pārmantojamības problēma. Iepriekšējā sastāva dalībnieces bija ļoti spēcīgas un zinošas šajā jomā. Lai šīs daudzās labās lietas neaizietu nebūtībā, tika rakstīts projekts un veikti centieni saglabāt to, kas bijis. Nodarbības notika divas reizes nedēļā, noslēguma pasākumā kolektīvs pierādīja savas spējas. Patīkami, ka pagasta pašvaldība savu iespēju robežās atbalsta “Aulejas sievas”. Dalībnieku skaits kolektīvā netiek ierobežots, šobrīd tajā ir sešas sievas un skaitliski šis ir mazākais sastāvs.”

Juris ROGA