Grūta izvēle jeb Par ko kļūt?

Aptuveni 76% Latvijas absolventu stājas augstskolās, tajā pašā laikā valstī trūkst daudzu profesiju speciālistu. Kāpēc tā notiek? Šīs problēmas risināšanas ceļus mēģināja noskaidrot Varavīksnes skolas 10. - 12. klašu audzēkņi, kā arī šīs mācību iestādes pedagogi konferencē “(Ne)profesionālā orientācija”.

Pasākumam skolēni gatavojās ļoti nopietni, izmantojot konsultantes, vēstures skolotājas L. Kairānes palīdzību. Izskanēja ne tikai “kaila” statistika, bet arī konkrēti priekšlikumi. Atbildot uz vadītājas I. Tadello (12. klase) jautājumu “Vai jaunatne rīkojas patriotiski, aizbraukdama uz ārzemēm, kad valstī trūkst daudzu speciālistu?”, auditorijas domas dalījās. 12. klašu audzēkņi P. Prokofjevs, K. Dilba, A. Podvinskis iepazīstināja skolēnus ar tām profesijām, kurās trūkst speciālistu jau tagad, sniedza interesantas rekomendācijas, kas skar augstskolas izvēli. S. Klementjevas (12. klase) uzstāšanās galvenā ideja bija tāda, ka ne visi vecāko klašu audzēkņi nopietni izvēlas eksāmenus. Bieži vien viņi dod priekšroku tiem priekšmetiem, kas ir “vieglāki”. Ne visi audzēkņi var atbildēt uz jautājumu, ko viņi darīs pēc skolas beigšanas. Turklāt par profesijas izvēlē pieļautajām kļūdām maksāt nāksies ļoti dārgi. Pastāv reāla iespēja papildināt bezdarbnieku rindas.

Ko dara valsts, skola un ģimene profesionālās orientācijas jautājumos, un vai pietiekami tiek strādāts šajā virzienā? Savos spriedumos šajā sakarā dalījās D. Titova un A. Orele (10. klase). 11. klases audzēkņi J. Karpušenko, J. Beinarovičs un D. Samule iepazīstināja mūs ar interesantu statistiku par studijām Anglijā, kā arī par to, cik Bredfordas universitātes studentu (tieši tur otrajā kursā mācās J. Karpušenko brālis) gatavojas atgriezties mājās pēc studiju pabeigšanas. Rezultāti nebija mūsu valsts labā. Es iepazīstināju skolēnus ar programmu, precīzāk, ar Izglītības ministrijas plānu profesionālās orientācijas jautājumos, kā arī ar to, kā jūtas bērni, kuru vecāki strādā ārzemēs.

Turklāt konferencē skolēni un skolotāji runāja par to, kāpēc jaunie skolotāji nevēlas strādāt skolā, par Latvijas izglītības sistēmas un darba tirgus savstarpējo sadarbību, par valsts, skolas un ģimenes lomu profesionālās orientācijas jautājumos.

Datorprezentāciju sagatavoja 12. klases skolnieks S. Bovtramovičs.

Beigās mēs nonācām pie secinājuma, ka nepieciešama izglītības sistēmas un darba tirgus savstarpējā sadarbība, tas ir, situācijas apgūšana darba tirgū dažādās nozarēs, kā arī prognoze perspektīvai, profesionālās orientācijas darba uzlabošana skolās un, protams, ģimenes palīdzība. Risinājums izvērstā formā konferences dalībniekiem tika piedāvāts shēmas veidā uz ekrāna.

J. KOTČENKO, Varavīksnes skolas 11. klases audzēkne