Grib vienot kopā

— Uzsveru, ka sēdē netika pieņemts nekāds lēmums par šo uzņēmumu apvienošanu, bet šis jautājums ir risināšanas pirmatnējā stadijā. Šodien viena caurule pieder vienam uzņēmumam, bet 50 cm attālumā no pirmās ir vēl viena, kas pieder otram uzņēmumam. Uzņēmumi parādā viens otram. Šis sadalījums rada dažādas problēmas apsaimniekošanas un citās jomās. Manuprāt, jābūt vienam saimniekam mājām, trasēm un citām lietām. Tādējādi profesionālā līmenī varam tikai iegūt, tehnikas un speciālistu izmantošanas ziņā arī. Labāk mums ir viena profesionāla un labi aprīkota avārijas brigāde, nevis divas tādas, kā tagad. Ne jau katra apvienošanās dod līdzekļu ekonomiju, bet analizēsim, vai mēs varēsim kaut ko ieekonomēt, jo tas automātiski skar ūdens un apkures tarifus. Es šeit nedomāju tādu ekonomiju, kuru var gūt, atbrīvojot cilvēkus no darba. Patiesībā šodien ir liela problēma atrast cilvēkus, kas strādā godprātīgi. Es domāju, ka ekonomiju jāmeklē jaunās struktūras izveidē un naudas līdzekļu izmantošanā.

— Kāda bijusi uzņēmumu vadītāju reakcija uz šo jūsu ideju?

— Esmu runājis ar uzņēmumu vadību, viņu reakcija bija normāla un praktiska. Visus uztrauc jautājums, kā tas varētu notikt? Tālab dome principiāli atbalstīja, ka izpilddirektors nodarbojas ar šī jautājuma izpēti un izstrādā priekšlikumus.

Šis jautājums arī netiks sasteigts, uzņēmumu apvienošana ievilksies. Mēs nedrīkstam kļūdīties, tāpēc gribam pamācīties uz citu piemēra, piemēram, paskatīsimies, kā šī apvienošanās notikusi un kādi ieguvumi ir Balvos, Preiļos.

— Jūs plānojat veidot Krāslavā kultūras centru vai aģentūru, koncentrējot atbildību vienās rokās. Kāpēc tas nepieciešams?

— Kultūras jomā ir jāstrādā vēl vienotāk un ciešāk, lai gan mūsu kultūras iestādes jau šobrīd sadarbojas. Es gribētu, lai deputātiem būtu pilnīga skaidrība arī par to, kādi pasākumi būs nākamgad, kurus mēs varam ierakstīt tūrisma bukletā. Tajā jābūt atspoguļotai kopējai pilsētas sejai. Turklāt ir jāsakārto vēl viena joma. Šodien kultūras namam, bibliotēkai, muzejam ir tāds vai cits speciālists, bet, kad viņa atbildības lauciņā vajag kaut ko daudzmaz nopietnu paveikt, vienalga aicinām firmu vai avārijas dienestu. Izveidojot kultūras centru, pasākumu līmenis varētu tikai augt. Veicot pārkārtojumus, nepieļaušu, lai kultūras joma kopumā ciestu.

— Vai uzskatāt, ka kultūras iestādes strādā slikti, ka tām jāstrādā labāk?

— Šodien šīs iestādes strādā tā, kā rit dzīve daudzdzīvokļu mājās: it kā visi kopā, bet katrs par sevi.

— Varbūt kultūras iestāžu darba efektivitāti celtu tas, ja dome publicētu viņu atalgojumu savā vai rajona avīzē? Zinot atalgojumu, iedzīvotāji paši uzstādītu prasības, rastos arī morāls stimuls saņemto algu atstrādāt...

— Zinu piemēru, kur iestādes vadītājam ir ļoti nopietna alga, bet man nav skaidrs, par ko viņš īsti atbild? Šis piemērs gan neattiecas uz kultūras darbinieku, bet tāds fakts ir. Es labprāt piedalītos diskusijā, ka jābūt lielām algām, bet jābūt arī prasībām un atbildībai par to, ko šis speciālists dara. Varu apliecināt, ka kultūras darbinieku algas nav tās lielākās. Vai tās jāpublicē? Nezinu, vai tas ko dotu.

— Kad tiks izveidots šis centrs?

— Ja “Krāslavas nami” un “Krāslavas ūdens” jautājums ir salīdzinoši liels mūsu pilsētas mērogā, tad par kultūras jomu gribētu izlemt maksimāli īsā laikā, lai iestrādātu budžetā.

— Kā vērtējat apkures sezonas sākumu?

— Pēc pastāvošiem normatīviem māju apkuri varēja iesākt vēlāk, bet mēs sākām vieni no pirmajiem: kad krāslaviešu dzīvokļos jau bija silti, citās Latvijas pilsētās ļaudis sala daudzdzīvokļu namos, kur ir centrālā apkure. Atgādināšu, ka Krāslava bija viena no tām pilsētām, kas apkures sezonu pabeidza visvēlāk.
Protams, sezonas sākumā neizbēgt dažādu problēmu, bet pakāpeniski viss tiks sakārtots.

— Tomēr no gada uz gadu saglabājas tradīcija: vispirms mājas izsaldē, gala dzīvokļos ieviešas mitrums, tikai tad sākas apkure. Būtu taču pareizi sākt kurināt vēl agrāk, lai nerastos šīs problēmas...

— Kopumā tas nav tik vienkāršs jautājums. Protams, mēs strādāsim, lai uzlabotu situāciju, jo šis jautājums par ārējās sienas dzīvokļiem būs aktuāls mūžīgi, ja neko nedarīsim lietas labā. Ir pašvaldības, kur veikta siltināšana un šo namu iedzīvotāji, neskatoties uz visiem kredītiem un aizņēmumiem, par siltumu maksā lētāk nekā pirms tam. Preiļos šogad visi maksā pēc skaitītājiem. Mums visiem vienāds tarifs, visās mājās vienāda maksa, kas būtībā ir slēpta sociāla palīdzība vienai iedzīvotāju daļai.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA