Laimīga diena pie Lukna ezera

Pazīstot problēmas būtību, es apgalvoju, ka malu zvejnieki ir nekaunīgi, pārdroši un izmanīgi ļaudis. Pat ar tīkliem rokās un ar zivīm laivā notvertais pārkāpējs ar putām uz lūpām melsīs neiedomājamas blēņas un centīsies izgrozīties līdz pēdējam. Ja vēl pārkāpējs ieņēmis uz krūts, tad var iedomāties malu zvejnieku un inspektoru dialogu saturu. Tomēr Viktoru Lenčevski nebija iespējams izvest no pacietības, pat visnekaunīgākos pārkāpējus viņš uzrunāja tikai uz “jūs”. Pats zinu, ka nosvērtība un ārējais miers prasa ļoti daudz, bet par personīgo emociju savaldīšanu nākas maksāt ar veselību.

Luknas ezers2Būt īstam dabas sargam allaž ir grūti. Bija laiks, kad ieilgušais pārejas periods pārvērtās par īstu karu un mazai zivju aizsardzības inspektoru saujiņai nācās cīnīties pret malu zvejnieku pārspēku. Tajos gados tūkstošiem lēto Ķīnas ražojuma makšķerauklas tīklu nodarīja milzīgu postu Latgales ezeriem. Dzērāju un bezdarbnieku paaugstināta interese par vieglo rūpalu, tā saucamo atpūtas pie ūdeņiem cienītāju “aizmirstie” tīkli ļoti nopietni apdraudēja dabu, galu galā visi zivkopības pasākumi zaudēja nozīmi. Tikai pēdējos gados soda līdzekļi kļuva adekvāti zilo ezeru novada unikālajai dabai nodarītajam zaudējumam. Vēl pirms pieciem — desmit gadiem no trūcīgā malu zvejnieka arī nevarēja neko paņemt, bet daba nīka...

Viktora Jančevska jutīgā sirds neizturēja un apstājās 57 gadu vecumā. Taču mēs, makšķernieki, un visi tie, kuri pazina šo aktīvo un godīgo cilvēku, atceramies viņu. Lūk, kāpēc otro gadu pēc kārtas tiek rīkotas Viktora Lenčevska piemiņas spiningotāju sacensības.

Miglainais rīts

Pirmās makšķernieku sacensības, kuras organizēja Daugavpils rajona apvienība “Sports”, notika pie Višķu ezera, otrās — pie Lukna. Lūk, jau vairākus gadus šajā gleznainajā dabiskajā ūdensbaseinā, kur ir bagāta barības bāze, ieviesta licencēta zveja, pastiprināta apsardzība. Līdztekus zivkopības pasākumu kompleksam šis ezers tiek uzskatīts par pilnīgi perspektīvu un pievilcīgu makšķerēšanas un spiningošanas cienītājiem. Vienreizējā licence maksā 50 santīmus, un tas fakts, ka jaunas līdakas jau stabili izrāda interesi par vizuļiem, liecina, ka pēc gada vai diviem ezerā savairosies plēsoņzivis.

Lukna ezerā mīt zandarti un asari, pēc pieredzējušo copmaņu stāstījumiem ezerā no Dubnas iepeld pat mežavimbas un sapali, kas arī reizēm uzķeras uz vizuļu āķiem.

Uz oktobra sacensībām, kas notika Višķos, sabrauca spiningotāji no visām Latgales malām. Uz starta iznāca, bet precīzāk atvestajās laivās izbrauca trīs desmiti balvu pretendentu. Sacensību galvenais tiesnesis Eduards Lihoveckis uzreiz lika vilties tiem, kuri gatavojās pielietot trollingu: makšķerēšanu ar velci no motorlaivas. Daba, zveja un klusums ir nedalāmi jēdzieni, lūk, kāpēc vairākums spiningotāju atbalstīja bezmotora variantu. Otro tiesneša brīdinājumu, kā vēlāk noskaidrojās, saprata ne visi. Līdakas, kas nesasniedza 50 centimetru garumu, netika ieskaitītas, pēc mērīšanas tās bija jāpalaiž brīvībā, bet par šī Makšķerēšanas noteikumu punkta pārkāpumu draudēja diskvalifikācija.

Sestdien bija nejauks laiks, taču apmākusies diena, tāpat kā rietenis, tikai nāca par labu spiningotājiem — līdaku ķērājiem. Ar tiesnešu atļauju es, pārstāvis no laikraksta “Ezerzeme” un žurnāla “Poplavok+”, varēju vērot sacensību gaitu no Sergeja Kritenko zvejas laivas. Pilnīgi pamatoti apgalvoju, ka mans senais paziņa iemantojis Krāslavas rajona labākā spiningotāja reputāciju. Sergejs pirmais apguva lielu līdaku copi vēlā rudens periodā uz Daugavas, bet pērnvasar ar viņa vieglo roku plašu izplatību guva samu trollings uz Daugavas.

Vērot spiningošanas meistaru ir īsta bauda. Pusotras stundas Sergejam bija vajadzīgas, lai izvēlētos optimālu mākslīgo ēsmu. Viņš zvejoja divu triju metru dziļumā. Paredzētajā makšķerēšanas zonā bija ūdensaugi — iemīļota ezeru plēsoņu uzturēšanās vieta. Izmēģinājis dažādus rotējošus vizuļus, pieredzējušais spiningotājs veltīja pusotras stundas eksperimentiem un beigās izvēlējās zaļu silikona vizuli, kas velkot virzījās gar pašu dibenu un nevarēja aizķert ūdensaugus.

Vērojot kaimiņu laivas, mēs ātri sapratām, ka todien līdakas neķērās, taču izsludināt bada streiku tās arī netaisījās. Retumis pagadījās arī asari, savu prieku spiningotāji nekautrējās paust skaļi, bet dzirdamība uz ūdens ir lieliska. Tiesa, arī vējš pieņēmās spēkā, taču tas nespēja izklīdināt biezo miglas plīvuru virs ezera, kura krastos, sasprindzinot redzi, varēja saskatīt trīs dievnamus.

Veiksmes untumi

Nekas tā nesāpina makšķernieku kā pilnīga bezcerība. Gadās tādas dienas, kad vicini spiningu bez mitas, bet copes kā nav, tā nav, tad grūtsirdība un neticība iznīcina zvejas azartu. Tādos kritiskos brīžos copmaņi izņem no mugursomām vīru zāles, kas reizēm ļauj iegūt otro elpu. Taču Lukna ezers deva izredzes visiem. Nestandarta līdakas pagadījās uz vizuļiem gandrīz visiem sacensību dalībniekiem, bet Sergejs Kritenko manu acu priekšā dāvāja brīvību piecām jaunām zaļsvarcēm. Pārņēma sarūgtinājuma sajūta, kad līdz vajadzīgajam lielumam pietrūka tikai pāris centimetru. Tikai viena plēsoņa atbilda noteiktajam standartam: pēc trim rūpīgiem mērījumiem mēs noteicām vajadzīgo garumu — 51 centimetrs. Laiks aizritēja nemanot, un piecās atvēlētajās stundās Sergejs iesniedza tiesnešu vērtējumam lomu, kas svēra 0.860 kg: līdaka plus 100 gramu smagais asaris.

Luknas ezers1Pareizi runā, ka savās mājās arī sienas palīdz. Pēc rūpīgas nosvēršanas pēkšņi noskaidrojās, ka ārpus konkurences ir Višķu pagasta komanda, bet būtībā — Zarānu ģimenes apkalpe. Gan tēvs, gan dēls todien zvejoja ar dzelteniem un sarkanīgiem tirgū pirktajiem vizuļiem. Taču, manuprāt, runa nav par mākslīgām ēsmām, vienkārši vietējie spiningotāji precīzi zina vietas, kur mīt lielākas līdakas. Divas zaļsvārces (0,760 kg un 0.930 kg) arī palīdzēja vietējai komandai izcīnīt divus kausus. Piemiņas balvu laimīgajiem pasniedza Viktora Lenčevska dzīvesbiedre Svetlana. Neiztika arī bez nepatīkama misēkļa, kad lomā ar vislielāko līdaku tika pamanīts nestandarta eksemplārs, kas arī kļuva par bezkompromisa ieganstu uzvarētāja diskvalifikācijai. Šis incidents palīdzēja Sergejam Kritenko, kurš pārstāvēja Krāslavas novadu, izcīnīt divas sudraba balvas individuālajā un komandu vērtējumā.

Daugavpils spiningotājs Aleksandrs Rucins palika uzticīgs rotējošajam vizulim. Ar to tad viņš arī noķēra divus asarus, kuru kopējais svars bija 480 grami, kas arī ļāva viņam nodrošināt divkāršu panākumu dzimtajai pilsētai. Uzvarētāji saņēma kausus un medaļas.

Luknas ezersŠādu vīru vaļasprieku dabā galvenā vērtība ir saskarsme ar citiem copmaņiem un azarts. “Ikviens cilvēks, ja viņš pavadīs kaut vienu dienu ar makšķeri pie upes vai ezera, ja viņš papilnam saelposies puķu aromātu, dzirdēs putnu dziesmas un dzērvju klaigas, ieraudzīs tumšajā ūdenī lielas zivs dzeltenīgo vai sidrabaino spīdumu, ja pēc tā, kā sakustas makšķeraukla, visbeidzot sajutīs, ka zivs uzķērusies uz āķa, viņš ilgi atcerēsies šo dienu kā vienu no vislaimīgākajām savā dzīvē,” tā apgalvoja klasiķis K. Paustovskis.

Aleksejs GONČAROVS