Darbi faktiski pabeigti

Projekta vadītājs Aivars Belkovskis pastāstīja, ka praktiski visi būvniecības darbi jau ir pabeigti un iekārtas strādā. Vēl tikai ir jānovērš dažas sīkas nebūšanas, jāsaraksta visas atskaites, jāsakārto cita dokumentācija, tad varēs pārgriezt tradicionālo atklāšanas lentīti. Projekta rezultātā Ezernieku vidusskolai uzbūvēta jauna ūdens atdzelžošanas stacija, kas būtiski uzlaboja ūdens kvalitāti mācību iestādē. Ūdensvada un kanalizācijas caurules tagad ir ierīkotas arī līdz pedagogu dzīvojamām mājām, kas atrodas skolas tuvumā. Pieslēgšanās darbi gan ir katra mājas īpašnieka ziņā. Skolai uzbūvētas arī jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas būtiski uzlabos ekoloģisko situāciju Ežezerā, jo līdzšinējās nosēdtipa attīrīšanas iekārtas bija uzbūvētas 1939. gadā — reizē ar skolu.

Ezernieku ciematā uzstādīts jauns 103 m3 ūdens rezervuārs, kura augstums no zemes virsmas ir tikai četri metri. Iekārtas piegādes brīdī bija otrais tāds Latvijā. Rezervuāram ir nerūsējoša tērauda apvalks, kurā ievietots gumijota auduma maiss, kas tiek piepumpēts ar ūdeni. Šādam rezervuāram ir liels ekspluatācijas laiks, tajā neveidojas rūsa un ūdens nepiesārņojas. Rezervuārā ir iebūvēts sildelements, lai ziemas apstākļos ūdeni nedaudz uzsildītu un tas neaizsaltu. Maz ticams, ka kaut kas tāds kādreiz varētu notikt, jo pat visaukstākajās ziemās neaizsala vecais ūdens rezervuārs, kas atradās ūdenstornī bez apsildes 30 metru augstumā.

Ūdenssaimniecības projekts Vecajā atdzelžošanas stacijā uzstādīti jauni filtri, jauni sūkņi un cita jauna iekārta, kas bija nepieciešama. Veikts arī ēkas kosmētiskais remonts. Jaunā sistēma strādā automātiskajā režīmā: no dziļurbuma ūdeni sūknē caur filtriem uz rezervuāru, no kurienes ar diviem sūkņiem, izmantojot hidrofora principu, tas tiek padots ūdensapgādes tīklā. Tajā tiek uzturēts aptuveni 2,5 atmosfēru vidējais spiediens. Uzstādīti divi ļoti ražīgi sūkņi, tie spēj nodrošināt pat 10 atmosfēru spiedienu, ja rastos tāda vajadzība. Tiesa, vecie cauruļvadi šādu spiedienu neizturēs. Kopumā vērtējot, jaunā sistēma progresīvāka, bet, ja gadījumā pazūd elektrība, tad ciematā visi paliek bez ūdens. Vecajā sistēmā, ja tornis bija uzpildīts pilns, ūdens pietika 11 stundām. Jaunajā vajadzētu autonomās enerģijas avotu, tas projektā nebija paredzēts un dārgi maksā.

Nelielas pārmaiņas piedzīvoja ūdensvada tīkls: ja agrāk ciematā bija divas atsevišķas ūdensapgādes sistēmas (divi torņi, divi ūdensvada kontūri, divi dziļurbumi u.c.), tad tagad tās apvienotas vienā.

Abi vecie, savu mūžu nokalpojušie ūdenstorņi atslēgti, atslēgts arī viens vecais aizsērējušais dziļurbums. Torņi tika atslēgti, taču netika nojaukti, jo šiem darbiem nauda nebija ieplānota. Viens šāds PSRS laika “arhitektūras piemineklis” atrodas līdzās jaunajai tvertnei, sūkņu un filtru stacijai. Ar laiku risinājums būs jāmeklē, jo vecais tornis ir vismaz divas reizes dedzis, ķieģeļi varbūt vairs nav droši un šis tornis būtībā ir drauds cilvēkiem un jaunajām iekārtām. Pagaidām vienīgais pozitīvais moments — nevajadzēja izjaukt stārķa ligzdu, kas ir torņa galā.

Pagaidām grūti pateikt, cik liels būs ūdens patēriņš, jo divas reizes tika skalota jaunā tvertne, arī filtrus automātiskā režīmā jāskalo katru nakti, kamēr viss nostabilizēsies. Kad iekārtas nodos ekspluatācijā, filtrus skalos vienreiz nedēļā. Tad būs redzams, cik lieli ir faktiskie ekspluatācijas izdevumi.

Pagasta priekšsēdētājs Anatolijs Savko apgalvo, ka iedzīvotāji jau ir sajutuši daudz labāku ūdens kvalitāti: “Ūdens kvalitāte krietni uzlabojusies gan skolā, gan ciematā. Kardināli uzlabojās arī mikrobioloģiskie rādījumi, kurus veic valsts sanitārā inspekcija. Bet nelaime tā, ka ūdensvads ir palicis vecais un jāgaida, kamēr vecās caurules izskalosies. Tikai tad pilnībā varēs izbaudīt šos ieguvumus. Bet arī tagad ikviena dzīvokļa iemītnieki redz, ka dzelzs saturs ūdenī mazāks un tās pašas elektroierīces cilvēkiem kalpos krietni ilgāk.”

Juris ROGA