Par nelegālā alkohola tirdzniecības apkarošanu

Esošā situācija ir tāda, ka nav izstrādātu un gatavu standartu, kā rīkoties. Iedzīvotāji lielākoties neizprot situāciju. Nereti tiek saņemti zvani ar informāciju – nāciet un ņemiet viņus ciet, man kaimiņos tirgo alkoholu. Bet Latvijas Republikā pastāvošā likumdošana nosaka, ka policijai nav dotas tiesības ieiet privātajā dzīvojamā telpā un veikt fakta pārbaudi. Lai to varētu izdarīt, jābūt ierosinātai krimināllietai, bet lai personu sauktu pie administratīvās vai kriminālās atbildības, nepieciešami pierādījumi, tajā skaitā arī iedzīvotāju sniegtie paskaidrojumi un liecības. Vienkāršs telefona zvans vai mutiska informācija policijai kalpo tikai kā informācija, kura jāapstrādā. Lielu palīdzību varētu sniegt iedzīvotāji, kuri, ziņojot par “točku”, būtu gatavi apliecināt konkrētu tirdzniecības faktu arī rakstveidā, uz kā pamata jau policija var sākt aktīvu darbību, bet iedzīvotāji no sadarbības visbiežāk atsakās, jo nelegālie darboņi bieži vien dzīvo turpat kaimiņos (un kaimiņu attiecības bojāt taču negribas) vai arī nereti draud ar atriebību.

Tomēr, neskatoties uz visām nebūšanām, mūsu rajonā nelegālā alkohola tirdzniecības vietu apzināšana un vainīgo personu saukšana pie atbildības tiek veikta pastāvīgi. Policija dara visu iespējamo, kas ir tās resursu un spēku robežās. 2006. gada deviņos mēnešos ir sastādīts 71 protokols par alkoholisko dzērienu iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas noteikumu pārkāpšanu pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3. panta (Par ar akcīzes nodokli apliekamo preču iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas) noteikumu pārkāpšanu, kā arī par citiem šo preču aprites noteikumu pārkāpumiem). Par minētajā pantā izdarīto administratīvo pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Ja spirta vai alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vai pārvadāšanas noteikumi ir pārkāpti atkārtoti gada laikā, tad vainīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības (Krimināllikuma 221. pants), un pēc šī panta pirmās daļas tiek piemērots sods: arests, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Savukārt, ja persona atkārtoti gada laikā ir izdarījusi valsts institūciju izdoto tirdzniecības noteikumu apzinātu pārkāpšanu, tad tā tiek saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 205. panta 1. daļas un sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Šī gada deviņos mēnešos pēc Krimināllikuma 205. panta 1. daļas un 221. panta 1.daļas Krāslavas RPP ir uzsākti septiņi kriminālprocesi un vairāki no tiem ir nosūtīti prokuratūrai ar ierosinājumu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret personām, kuras pārkāpušas alkoholisko dzērienu (t.i., ar akcīzes nodokli apliekamo preču) uzglabāšanas vai pārvadāšanas noteikumus, vai apzināti pārkāpušas tirdzniecības noteikumus.

Vēlreiz vēlos uzsvērt — policija strādā nepārtraukti, bet tā ir cīņa ar sekām. Kamēr būs pieprasījums, kamēr nemainīsies visas sabiedrības attieksme, tikmēr būs arī piedāvājums. Sabiedrībai laiks apjaust, ka veiksmīgs policijas darbs iespējams tikai ciešā sadarbībā ar sabiedrību. Neko nedos neauglīga savstarpēju apvainojumu izteikšana vai pārmetumi. Tāpat kā sabiedrībai neiztikt bez policijas atbalsta, tāpat policijai ikdienas darbā nepieciešams sabiedrības atbalsts, sapratne un pretimnākoša attieksme. Un tas nebūt neattiecas tikai uz nelegālā alkohola tirdzniecības ierobežošanu un izskaušanu.

Krāslavas RPP vecākā speciāliste Vita BLAŽĒVIČA