Ar parādniekiem jācīnās arī laukos

Bērziņu pagasta priekšsēdētājai Romualdai Demidai šajā amatā rit otrais darba gads. Viņas vadītajā pašvaldībā ir kādas 9 zemnieku saimniecības un nedaudz pāri 35 piemājas saimniecību, daži uzņēmumi. Darbspējas vecumā ir aptuveni 370 iedzīvotāju, bet oficiālais bezdarba līmenis ir — 5,9%, faktiskais — krietni lielāks. Daudzām ģimenēm ienākumu avots ir tikai pašu naturālās saimniecības, bet dažām nepieciešama sociālā palīdzība — saskaņā ar pašvaldībā apstiprināto sarakstu 28 cilvēki vietējā veikalā saņem bezmaksas maizes klaipu, kas viņiem pienākas pēc Eiropas Komisijas programmas trūcīgajām personām.

— Esam pieraduši, ka parādnieki par siltumu, ūdeni, atkritumu apsaimniekošanu un citiem pakalpojumiem sagādā galvassāpes pilsētās, bet — jūsu vadītās pašvaldības ēkā pie ieejas uzlikts brīdinājums iedzīvotajiem par komunālo pakalpojumu, ūdens lietošanas un atkritumu apsaimniekošanas savlaicīgu apmaksu. Tajā sacīts, ka konstatētas lielas parāda summas un par parādiem ūdens tiks atslēgts ar šī gada 1. augustu bez papildu brīdinājuma. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta atkritumu savākšanai, jo Porečjes ciemata centrā konstatēti lieli pārkāpumi. Konteineru nepietiek, bet pašvaldība nevar iegādāties papildus konteinerus, jo iedzīvotāji nenoslēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu, kaut gan atkritumu tvertne tiek pārpildīta ļoti ātri...

R. DemidaR. Demida— Mēs par to pastāvīgi atgādinām, jo iedzīvotāji bija iekrājuši daudz parādu. Brīdinām nemaksātājus gan ar paziņojumiem, gan mutiski, un šobrīd varu sacīt, ka situācija ir uzlabojusies. Tomēr mums vēl arvien ir vairāki parādnieki, kas neveic visus maksājumus. Visvairāk parādā ir zemes nodokli — 30% apmērā no aprēķinātās summas. Dzīvojamais fonds mums nav liels — faktiski pilnībā apdzīvots ir viens 18 dzīvokļu nams, otrajā aizņemti tikai trīs dzīvokļi. Tās būtībā ir sekas tam, ka daudz iedzīvotāju aizbrauca no pagasta. Par dzīvokli iekasējam īres maksu — vienai ģimenei tie ir vidēji trīs lati mēnesī atkarībā no platības. Vēl jāmaksā par ūdeni un atkritumu apsaimniekošanu. Diemžēl ir tādi cilvēki, kuri necenšas strādāt un paši sevi nodrošināt. Iedzīvotājiem arī jāpērk gāzes baloni, jānorēķinās par elektrību un telefonu. Tie ir maksājumi, kas netiek iekasēti caur pagastu, bet tos visi maksā rūpīgi.

— Nāk ziema, kā būs ar apkuri?

— Apkures jautājumus mūsu pagastā katrs pats risina, jo centralizētās apkures nav. Arī pagasta pašvaldības ēkā ierīkota krāsns apkure.

— Rajonā ir pašvaldības, kur jau realizēti vai arī nākotnē tiks realizēti ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti. Vai arī Bērziņu pagastā tiek veikti šie darbi?

— Šiem projektiem bija jābūt gataviem līdz 2004. gadam. Kad šis deputātu sasaukums uzsāka darbu, bija jau par vēlu kaut ko šajā jomā iesākt. Punduru ciemā mēs par saviem līdzekļiem ierīkojām jaunu ūdens atdzelžošanas sistēmu, tagad to pašu vajag izdarīt Porečjas ciematā — plānojam uzstādīt ūdens atdzelžošanas sistēmu ciemata centrālajam ūdenstornim.

Kopumā visas ūdenssaimniecības sakārtošanai vajag ļoti lielus līdzekļus, jo vajadzētu nomainīt visu ūdensvadu sistēmu. Mums bieži notiek avārijas un ir liela ūdens noplūde. Tās novēršam saviem spēkiem. Šobrīd pašvaldība par budžeta līdzekļiem nevar pārkārtot visu ūdens sistēmu. Ar kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas sistēmu mums ir viss kārtībā. Ir pieņemta darbā atbildīgā persona, kas apkalpo sistēmu un uztur pienācīgā kārtībā attīrīšanas iekārtu teritoriju. Cenšamies laicīgi veikt tekošos remontus.

— Kad plānojat nomainīt ūdensapgādes maģistrālās caurules?

— Varbūt pēc pagastu apvienošanās šis jautājums tiks sakārtots.

— Jūs nesen atgriezāties no ārzemēm, kur bijāt pieredzes apmaiņas braucienā. Brauca rajona pagastu vadītāji un pašvaldību iestāžu speciālisti. Vai bija vērts braukt?

— Somijā apmeklējām Helsinkus, kā arī Martilas apgabalu, kuru izveidoja 11 pagasti un 2 pilsētas. Tur mums notika seminārs, kurā stāstīja, kā viņi apgūst Eiropas līdzekļus, kā raksta projektus. Šis apgabals uz pieciem gadiem saņēma 1,1 miljonu eiro, 73% no šīs summas ir Eiropas nauda. Brauciena laikā apmeklējām arī Zviedrijas pilsētu Stokholmu.

Kaut ko salīdzināt ar mūsu apstākļiem praktiski nevar, jo mēs esam tālu atpalikuši gan ekonomikas, gan sociālajā jomā, gan valsts attīstībā kopumā. Viņi dzīvo labāk, algas ar mūsējām nav salīdzināmas, kaut arī cenas augstas. Kā zināms, Latvijā ir ieplānota pagastu apvienošanās, bet kas zina, kā pie mums tas viss notiks praksē?

— Jūs vadāt mazu pašvaldību, bet darba laikam netrūkst?

— Skaidrs, ka darba šeit daudz. Būtu līdzekļi, varētu izdarīt daudz vairāk. Katrā jomā ir savas problēmas. Skolā sarūk bērnu skaits — šobrīd Upmalas pamatskolā mācās 43 audzēkņi. Bet kamēr bērni ir, tikmēr skolu uzturēsim, lai gan tas nav viegli. Visus trīs pirmsskolas vecuma bērnus ar pagasta autobusu vedam uz Svariņiem, vidusskolēnus vedam uz Ezernieku un Dagdas pašvaldībām, kur ir vidusskolas. Savukārt uz savu skolu vedam astoņus skolotājus, kas brauc no Dagdas, Ezerniekiem, Šķaunes un Svariņiem, jo visos mācību priekšmetos uz vietas nav vajadzīgo speciālistu.

— Cik cilvēki jūsu pašvaldībā saņem garantēto minimālo ienākumu (GMI) pabalstu?

— Šobrīd šim pabalstam neviens nav pieteicies. Kā jau sacīju, vistrūcīgākie saņem bezmaksas maizi vietējā veikalā — tā, acīmredzot, ir liela palīdzība, kuriem tas nepieciešams. Ja nevajadzētu, neviens neietu un neņemtu šo maizi. Sēdē apstiprinājām maizes saņēmēju sarakstu, kā arī to cilvēku sarakstu, kas varētu saņemt maizi, ja parādās tāda iespēja. Pagasta padome apmaksā pusdienas trūcīgo ģimeņu bērniem, apmierina iesniegumus par medikamentu apmaksu gadījumos, kad tās ir ģimenei vai iedzīvotājam pārāk lielas summas, trūcīgo ģimeņu bērniem palīdz iegādāties skolas piederumus un sniedz citu sociālo palīdzību.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA