Latgales piena avots

Kad zemnieku ballē kooperatīva “Avots” vadītājai tika pasniegta AS “Preiļu siers” balva, tad viņai aplaudēja ne tikai Andrupenes zemnieki. Paplašinot ģeogrāfiskās robežas, kooperatīvs iesaistīja lietišķā partnerībā Andzeļu, Konstantinovas, Aulejas un Kastuļinas pagasta piensaimniekus. To saimniecību skaits, kuras sūta uz Preiļiem savu pienu ar Andrupenes kooperatīva starpniecību, sasniedza 280!

Starp citu, analoģisku specializētu kolektīvu valstī pavisam ir trīsdesmit trīs, bet mūsu rajonā piensaimnieku apvienība saglabājusies tikai vienskaitlī no divdesmit divām, kas nemaz netraucē tai iet attīstības ceļu. AS “Preiļu siers” valdes pārstāve Elita Šņepste, pasniedzot Valentīnai Avgustovai gada balvu, tā arī sacīja: “Avots” ir sens un uzticams partneris, kura produkcija sastāda astoto daļu no visa piena daudzuma, kas nonāk mūsu pārstrādes uzņēmumā. Tā kā Preiļu siers ir plaši pieprasīts Eiropas Savienības valstu tirgos, tad mūsu sadarbībai ir labas perspektīvas. Par to akciju sabiedrība arī pateicas Andrupenes piensaimnieku kooperatīva vadītājai.”

Apņēmies rakstīt par Valentīnu Avgustovu, es gatavojos doties uz Andrupeni, bet te pati kooperatīva vadītāja reklāmas darīšanās iegriezās redakcijā. Viņa neatteicās no īsas sarunas, lai gan aizņemtiem cilvēkiem katra minūte ir dārga.

“Ko dod kooperatīvs piena ražotājiem?” uzdodu pirmo jautājumu.

Mana sarunbiedre nesteigdamās atbild: “Galvenais ir operativitāte un nepieciešamās informācijas pieejamība, jo piena tirgū allaž notiek izmaiņas. Ne retāk kā reizi mēnesī braucu uz Zemkopības ministriju, kur pastāvīgi tiek analizēts kooperatīvu darbs un nospraustas gan tuvas, gan arī tālākas perspektīvas. Saņemtā informācija nekavējoties nonāk līdz mūsu partneriem. Otrā piensaimnieku apvienības priekšrocība ir pastāvīga sadarbība ar noteiktiem pārstrādes uzņēmumiem, kas garantē cenu stabilitāti un norēķinu par realizēto produkciju savlaicīgumu. Dodam priekšroku tiem, kas vairāk un savlaicīgi maksā. Trešā: ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) palīdzību mēs gūstam pieeju Eiropas mērķinvestīcijām. Turklāt finansiālās palīdzības summa ir atkarīga no apgrozības, kas arī stimulē mūs palielināt piena realizētāju skaitu. Lai būtu priekšstats par mūsu kooperatīva darba vērienu, nosaukšu tikai vienu rādītāju: vasarā mūsu transports katru dienu veda pārstrādei uz Preiļiem vairāk nekā astoņas tonnas piena.”

“Jūsu kooperatīvam jau izdevās saņemt Eiropas investīcijas.”

“Jā, nu jau četrus gadus mēs strādājam pie projektiem, kas pavēra pieeju Eiropas finansējumam. Par iegūtajiem līdzekļiem mums izdevās modernizēt savu autoparku. Ļoti sarežģīti ceļa apstākļi un grūta piebraukšana attālām viensētām neļauj izmantot vismūsdienīgākos transporta līdzekļus. Ņemot vērā reālās iespējas, mēs apgādājām automašīnas GAZ-53 ar jaunām lielākas tonnāžas cisternām. Mūsu biznesa vadīšanas taktiku diktē saimnieciskais aprēķins, bet skaitīt jau sen mūs iemācīja cīņa par izdzīvošanu. Iepriecina tas, ka pēdējā laikā palielinās pieprasījums pēc piena produkcijas. Partnerību mums jau piedāvāja pat Lietuvas starpnieki, taču mēs augstu vērtējam stabilu sadarbību ar mūsu Latvijas pārstrādātājiem. Tagadējās iepirkuma cenas piena realizētājus gandrīz apmierina, tās ir tieši atkarīgas no produkcijas kvalitātes. Piensaimnieku kooperatīva “Avots” štatā ir seši septiņi cilvēki, kuri pastāvīgi risina galveno uzdevumu: paaugstināt piena kvalitāti un palielināt iepirkumu apjomu.”

Pēdējais jautājums: “Vai piensaimnieku kooperatīvi ir vajadzīgi?”

“Jā, tādas piensaimnieku apvienības ir jāveido, lai Latgalē rastos perspektīvas. Atkārtoju: pieprasījums pēc Latvijas piena pieaug, un šī situācija pilnībā arī jāizmanto kooperatīviem, kas analoģiski mūsējam. Bez visa minētā mūsu vietējie speciālisti palīdzēja ļoti daudziem zemniekiem sagatavot un realizēt piena telpu celtniecības un iekārtošanas projektus. Izmantojot gadījumu, no visas sirds pateicos mūsu kooperatīva locekļiem par abpusēji sekmīgu sadarbību. Saprotiet galveno: “Avots” ir izveidots nevis štata darbinieku uzturēšanai, bet gan tāpēc, lai palīdzētu lauku cilvēkam, kuram vienam pašam problēmas neatrisināt. Tagad mums radušās perspektīvas, bet tas nozīmē, ka var un vajag apturēt dzīves izmiršanu laukos. Manuprāt, tas ir valstiski svarīgs uzdevums.”

Aleksejs GONČAROVS