Uz lauriem neguļ, raugās nākotnē

— Japiņa kungs! Palīdziet izprast vienkāršam lasītājam, kas ir Draudzīgā aicinājuma skolu reitings?

G. Japiņš— Tie nav eksāmenu rezultāti, bet skolēnu panākumi valsts līmeņa olimpiādēs un zinātniski pētnieciskos darbos. Tas ir viens no reitingiem, kas atspoguļo talantīgo skolēnu panākumus un pedagogu darbu ar talantīgiem bērniem, bet neatspoguļo skolas darbu kopumā. Tie tiešām ir bērni, kuri var kaut ko izdarīt, bet šie panākumi nav paši par sevi — tajos ieguldīts arī liels skolotāju darbs.

— Acīmredzot ir arī direktora ieguldījums, ja jau Jums tika pasniegts diploms...

— Direktors ieguldījums ir komplekss jautājums — tiek organizēti darba apstākļi un radīta vide, kas gan veicina šādu panākumu gūšanu, gan piesaista un notur talantīgos bērnus mūsu skolā. Galvenokārt tie ir vidusskolēnu panākumi, bet arī pamatskolas audzēkņiem ir ie-spēja kaut ko izdarīt lietas labā. Šo panākumu kaldinātāju skaitā ir divas 9. klases meitenes, kuras šodien jau ir vidusskolnieces.

— Vai kārtējais mācību gads ir iesācies cerīgi, domājot par Draudzīgā aicinājuma balvas izcīnīšanas iespējām arī šajā mācību gadā?

— Esam apmierināti ar to, kā strādā mūsu skolotāji, un ar tām sekmēm, kas ir vienpadsmitajām klasēm — tur ir labs potenciāls, daudz spējīgu bērnu. Domāju, arī divpadsmitajās klasēs būs tādi spējīgi audzēkņi, sevišķi zinātniski pētniecisko darbu jomā. Mūsu skolā tā ir spēcīga nozare, pērn divas pirmās un viena otrā vieta mums deva 13 ieskaites punktus. Tā kā mūsu skolā visi divpadsmito klašu skolēni obligāti raksta zinātniskos darbus, tad tur ir liels potenciāls un cerība. Par desmitajām klasēm grūti ko sacīt, jo viņi tikko kā sākuši mācīties vidusskolā. Bet arī pamatskolas klasēs ir spējīgi bērni.

Šogad esam pieņēmuši Preiļu valsts ģimnāzijas aicinājumu un reizi mēnesī grupu savu bērnu vedīsim uz šo ģimnāziju, kurp lekcijas lasīt brauc Latvijas Universitātes Dr.hab. mat. profesors Agnis Andžāns. Tas ir ļoti vajadzīgi, jo bērni varēs iegūt vērtīgu pieredzi, kuru šeit uz vietas skolotājs varbūt viņiem nevar dod. Tas ļaus vēl labāk sagatavoties matemātikas olimpiādēm.

— Varat nosaukt kādu acīmredzamu labumu pa-šiem audzēkņiem, kuri izcīna skolai balvas?

— Ir virkne augstskolu, kas godalgoto vietu ieguvējus uzņem ārpus konkursa, un mūsu bērni šo iespēju ir izmantojuši.

— Vai Krāslavas ģimnāzija arvien cer iegūt valsts ģimnāzijas statusu?

— Lai pretendētu uz valsts ģimnāzijas statusu, būtiski ir centralizēto eksāmenu rezultāti, kas par pagājušo mācību gadu mums bija ļoti labi: gandrīz 84% procenti eksāmenu tika nokārtoti A, B un C līmenī, bet vajag tikai 75%, lai varētu rakstīt iesniegumu par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu. Ja nākamgad būs tikpat labi, varēsim rakstīt šo iesniegumu, jo šis rādītājs jāizpilda divus gadus pēc kārtas. Svarīgs arī skolēnu skaits 10.-12. klasēs, bet tas mums ir pietiekams.

— Cik audzēkņu vispār ir skolā?

— Šogad ģimnāzijā mācās 354 skolēni, aptuveni par 30 bērniem mazāk nekā pirms gada.

— Vai ir vēl kādi patīkami jaunumi?

— Sakarā ar dabas zinību projekta ieviešanu esam pilnībā izremontējuši fizikas kabinetu. Saņemta daļa aprīkojuma fizikas, ķīmijas un bioloģijas kabinetiem. Projektā paredzēts aprīkojums arī matemātikas kabinetam.

Pateicoties šim projektam, skolotājiem radusies iespēja strādāt ar mūsdienīgu mācību materiālu, kura sastāvā ir datortehnoloģijas. Bioloģijas stundās varēs izmantot mikroskopus, kas pieslēdzami datoram un attēls tūlīt projicējams uz lielā ekrāna. Fizikā ar sensoru palīdzību varēs izmērīt dažādus procesus un mērījumus nekavējoties ievadīt datorā. Vārdu sakot, tas ir mūsdienīgs aprīkojums, nevis padomju laika milzīgās ierīces, kas ir novecojušas un strādā apšaubāmi. Jaunais aprīkojums būs daudz drošāks, jo visas iekārtas ražotas rietumvalstīs — tur šim jautājumam pievērš ļoti lielu uzmanību.
Bet pats galvenais, ka skolēniem būs vairāk praktisko nodarbību, kas arī ir šī projekta galvenā ideja, lai bērni paši varētu darboties.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA