Daugavpils universitātes 4. kursa studente Tatjana Volkova augstskolā apgūst tiesību zinātņu specialitāti. Šobrīd viņai ir prakses laiks Kastuļinas pagasta pašvaldībā, kur Tatjana jau kopš februāra ir pastāvīgs darbinieks — viņa pieņemta darbā uz pusslodzi par pagasttiesas sekretāri un uz pusslodzi par juristi. Turklāt tieši Tatjana ir tas cilvēks, kuram uzticēts ievietot aktualitātes, padomes lēmumus un citu informāciju Kastuļinas pagasta pašvaldības mājaslapā — šis uzdevums ir papildus esošajiem darba pienākumiem.
Tatjana VolkovaNeticami, bet jaunā speciāliste ir šeit dzimusi, pamatskolas izglītību ieguvusi tepat sava pagasta skolā, vidusskolu pabeidza Dagdā, tagad atgriezusies uz dzimtajām mājām. Neticami tāpēc, ka vairākums jauniešu izvēlas laukos vairāk neatgriezties, ja nu tikai apciemot vecākus. Šādi piemēri nav tālu jāmeklē, arī Tatjanas paziņu lokā daudz jaunu cilvēku, kuri aizbraukuši uz lielpilsētām, ārzemēm.
“Mana draudzene jau divus gadus strādā ārzemēs, aicināja arī mani braukt pelnīt naudu,” stāsta sarunbiedre. “Es atteicos, jo nevēlos atmest ar roku studiju gadiem un tām zināšanām, kuras esmu apguvusi un varu veiksmīgi pielietot savā pagastā. Tā kā šeit bija tāda iespēja, izdomāju, ka pagaidām būs labāk, ja strādāšu dzimtenē. Tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri pabeidz skolu, iesaku noteikti turpināt mācīties, jo bez labas specialitātēs mūsdienās ir ļoti grūti kaut ko dzīvē sasniegt. Turklāt kādu dienu var izrādīties, ka pelnīt naudu ārzemēs vairs nav izdevīgi. Ko tad?”
Tatjana pārliecināta, ka mūsdienās izglītotiem cilvēkiem arī Latvijā ir iespējams atrast labu darbu, var izpausties, jo iniciatīvas bagāti un kvalificēti speciālisti vajadzīgi visur. Arī viņas izvēlētajā specialitātē. Būdama 4. kursa studente, viņa tagad jau ar dziļu pārliecību apgalvo, ka izvēlējusies īsto profesiju, lai gan neviens no viņas ģimenes locekļiem ar šo profesiju nav saistīts: Tatjanas māsa ir ekonomiste, mamma — grāmatvede, tētis — bijušais elektriķis.
Tatjana: “Neviens pat īsti nezināja, ka pēc skolas es mācīšos par juristi. Neviens mani uz to nemudināja, pati izdomāju, ka vēlos apgūt šo profesiju. Pamazām iepazīstu šī darba praktisko pusi. Daudz aizgādnības lietu, šogad vien 27, jo mūsu teritorijā darbojas sociālās aprūpes centrs “Krastiņi”. Uz šo brīdi ir deviņas aizbildnības — tādam pagastam tas nav ne daudz, ne maz. Vēl manā ziņā ir notariālās funkcijas, tādu pilnvaru, dāvinājuma un pirkuma līgumu apliecināšana, kuros summa nepārsniedz 1000 latus. Visgrūtākais vēl priekšā — būs jābrauc uz Administratīvās tiesas sēdi Rīgā pārstāvēt pagastu.”
Par labāko atpūtu jauniete atzīst būt tuvāk dabai, vasarā labprāt daudz laika pavada pie ezera. Vai ir kas tāds, kā dēļ Tatjana būtu gatava atstāt ierasto vidi un mainīt savu pašreizējo darba un dzīvesvietu? Varbūt tam par iemeslu varētu būt jauniešu trūkums pagastā? Tatjana pagaidām nav precējusies, bet, izrādās, viņai jau ir draugs! Varbūt vilinošāki ir pilsētas dzīves labumi? Tatjana saka — pilsētā ļoti dārgi dzīvot. Varbūt viņa ir patriote no matu galiņiem līdz papēžiem un ne pie kādiem nosacījumiem nebrauktu projām?
Tatjana: “Pārvākties uz pilsētu es būtu ar mieru vienīgi labi apmaksāta darba dēļ. Studijas pabeigšu nākamgad, neslēpšu, ka arī man, kā daudziem jauniem cilvēkiem, gribētos labi apmaksātu, interesantu darbu pilsētā. Bet pilsētā ļoti grūti atrast darba vietu, jo manā specialitātē neviens darba devējs negrib sev kadrus bez pieredzes. Bet jebkādu darbu es negribu darīt, jo mācījos tieši šo. Ja iespēju iekārtoties pilsētā nebūs, palikšu strādāt šeit, jo redzu — te nav slikti. Varbūt iepatiksies, laiks rādīs.”
Juris ROGA