Izvalta dejo

Atceras Ernests Stivriņš: “Ar tautas dejām izvaltieši aizraujas sen, taču allaž trūka stabilitātes. Pirms gadiem divdesmit iestājās kārtējais klusuma periods: klubā vakaros pārstāja demonstrēt kinofilmas. Bet kas vajadzīgs jaunatnei? Saskarsme. Tajā tālajā un ne visai tālajā laikā Izvaltā trūka vietējo jauniešu, kuri neslēpa savu vēlēšanos dejot uz skatuves. Te arī palīdzēja gadījums: strādāt uz skolu ieradās efektīga skolotāja, kura jau vairākus gadus bija Tautas deju kolektīva “Laima” dalībniece. Mēs ar Albertu Stivriņu sākām pierunāt Ligitu kļūt par vadītāju, ar to tad arī viss sākās. Jau pirmajā mūsu deju kopas darba gadā mēs, Izvaltas dejotāji, sākām sekmīgi uzstāties pat rajona svētkos. Es pats ar prieku gadus sešus apmeklēju Ligitas vadītās deju nodarbības. Man ir ko atcerēties — tas bija neaizmirstams laiks!”

Divdesmit radošā darba sezonu, kas nav līdzīgas cita citai. Aizraušanās ar jaunradi taču necieš vienveidību. Mainījās dejotāji, tika atjaunots repertuārs, taču deju kolektīvs kopā ar ansambli “Izvoltīši” pārstāv savu novadu daudzos Latvijas stūrīšos.

Izvaltas kolektīvsStāsta Ligita Pelnika: “Šajos gados, kas aizritēja ļoti ātri, 120 lauku dejotāji pilnībā iepazina jaunrades prieku. Gadi ņem savu: kad aizgāja vieni dejotāji, viņus nomainīja jauni interesenti. Ar ansambļa papildinājumu Izvaltā nekad nav bijis problēmu. Pat ar puišiem ne. Divtik patīkami, ka daudzi mani audzēkņi atrada savu otro pusīti dejojot. Skatuve un mēģinājumi saderināja Stivriņus, Leikumus, Celitānus, Vaivarus, un dejojošās ģimenes Izvaltā kļuva par labu tradīciju. Ilgus gadus kopā dejo lieliskais pā- ris Imants un Lāsma Dzirkaļi. Savu nevīstošo jaunību turpina aizrautīgie vecāki Alberts un Svetlana Stivriņi, ar kuriem kopā uz skatuves uzstājas dēls Juris un meita Kristīne. Ir arī citi spilgti paaudžu radošās pēctecības piemēri.”

Deju kopas repertuārs un radošais diapazons šogad ir tik plašs, ka jubilejas svinības nācās rīkot sporta zālē, kur reizēm bija par šauru. Skatuves priekšnesumi aizrāva visus svētku viesus, vairākumā tie ir kādreizējie un tagadējie tautas deju draugi, Ligitas Pelnikas audzēkņi. Balvas atzītajai horeogrāfei bira kā no pārpilnības raga: rajona padomes un vietējās pašvaldības atzinības raksti, piemiņas dāvanas no radošā ceha partneriem. Bagātīgais rudens ziedu klāsts un divi desmiti iedegto sveču rotāja zāli, kurā valdīja iedvesma un rudens krāsu spilgtums. Saviļņoti, taču allaž iekšēji organizēti, dejotāji savā svētku programmā demonstrēja gan tautas, gan modernās dejas. Asprātīgie “Izvoltīši” uzkurināja jautrību ar populāro apdziedāšanu, taču tūdaļ saņēma dejotāju improvizēto pretsparu, kuriem nekad netrūka humora izjūtas.

Krāslavas kultūras nama direktors Jāzeps Dobkevičs pasniedza Ligitai Pel-nikai rajona balvu. Bet Izvaltas padomes priekšsēdētājs Juris Japiņš devīgi dalīja balvas dejotāju ģimenēm un visiem tiem, kuri godam turpina dzimtā novada labākās kultūras tradīcijas.

Aleksejs GONČAROVS