Dzīve jaukāka sakārtotā vidē

Donāts KauškalisDarba mūža laikā viņš ir saņēmis neskaitāmus apbalvojumus, tostarp vairākus augstus valdības apbalvojumus, visaugstākais - 3. pakāpes darba slavas ordenis. Pavisam maz pietrūka līdz 2. pakāpes ordenim. Sarunbiedrs atceras, ka tolaik kopā ar prēmiju mēnesī varēja nopelnīt 1000 rubļu, bet arī strādāt nācās, sevi nesaudzējot, - no gaismiņas līdz dziļai tumsai. Uz naudas nav sēdējis, licis to lietā, tagad viņam nav jāsūkstās par naudas reformu, kas aiznesa nebūtībā daudzu ietaupījumus. Par nopelnīto tika privatizēta dzīvojamā māja un nopirkta automašīna “Moskvič”, kuras sirds vēl arvien pukst, tikai - citā agregātā.

Slavenais kombainieris un traktorists pašrocīgi sameistaroja traktoru, kuru uz priekšu dzen “Moskviča” motors. Pateicoties reduktoram, kas sešas reizes samazina apgriezienu skaitu, traktora attīstītais ātrums nepārsniedz 20 km/h. Dzelzs profila paštaisītais rāmis neko daudz neatšķiras no rūpnieciskā analoga, pakaļējais tilts no automašīnas GAZ-51, traktors aprīkots ar bremzēm, hidrauliku, apgaismojumu, top arī kabīne. Nopietna tehnika, lai gan nav ārzemju un rūpnīcā izgatavota, bet braukt ar to var tīri labi un strādāt arī. Par tās drošību liecina fakts, ka tehniskā apskate ir veikta un dokumenti kārtībā. Viss nepieciešamais inventārs lauku darbu veikšanai arī ir: arkls, vagotājs, kartupeļu racējs, buldozera lāpsta u.c. Daudz ko nācās pārtaisīt, pielāgot. Piemēram, kartupeļu racējs patiesībā ir pielāgots poļu ražojuma zirga piedziņas kartupeļu racējs, par kuru saimniekam Donāts samaksāja 150 latu.

“Traktoru sāku būvēt, kad gatavojos iet pensijā. Pagāja pieci gadi, līdz pirmoreiz iedarbināju. Ar zirgu es pat nemācētu strādāt,” smejas sarunbiedrs, kuram ir zelta rokas. Viņa vectēvs bija namdaris, slavens koka muciņu meistars. Arī Donāts mīl koku, māk ar to strādāt un spēj izgatavot pat dažādas interesantas figūras, piemēram, sēnes. Tomēr pats godīgi atzīst, ka nekas nav tik tuvs sirdij, kā metāls. Atliek tikai ienākt garāžā, un diena paskrien kā viens mirklis.

Par veselību nesūdzas - ar alkohola lietošanu nav aizrāvies ne darba mūža gados, ne tagad, būdams pensijā. Viņa dzīvesbiedre Albīna arī jūtas vesela, tikai kājas reizēm pasāp. Pensijā paspēja aiziet abi pirms lielā sabrukuma, tāpēc jūtas daudzmaz sociāli aizsargāti.

Mūsu saruna pamatā ritēja plašajā Kauškaļu znota ierīkotajā lapenē, kura pa perimetru izlikta ar laukakmeņiem, bet vienā stūrī samūrēts kamīns. Turpat blakus ir tapusi mājiņa bērniem rotaļām, kā arī lapenīte, šūpoles, baseiniņš, simboliska aka uzbērta uzkalna galā, zārds sienam.

“Ar tā visa skaistuma radīšanu pamatā ņemas jaunie, kad atnāk ciemos - mūsu meita Inese un znots Aivars,” stāsta Albīna. “Mēs abi tikai piepalīdzam. Kur smēlāmies idejas? Tagad daudz žurnālu, kas pievērš lielu uzmanību šiem jautājumiem. Skatījāmies žurnālos, visiem daudz kas tik smuki sataisīts, tas skaistums mudināja pašus ķerties klāt un darīt. Visu pamazām, jo znots strādā robežsardzē, kaut ko darīt var tikai no darba brīvajā laikā. Meita izmācījusies par pavāri, ir bezdarbniece. Pabeidza floristes kursus - šīs zināšanas liek lietā. Radi Preiļu rajonā uzņem tūristus, jaunie aizbrauca ciemos, nofotografēja bērnu mājiņu - tagad tāda ir arī šeit.

Garāmbraucošas mašīnas samazina ātrumu un lēnītēm, lēnītēm pabrauc garām. Reiz redzēju, kā kāzas brauca lēnām garām, un visi, kam bija fotoaparāti, bildēja pa atvērtiem mašīnu logiem. Nebūtu nekas pretī, ja arī piestātu - mēs esam sabiedriski ļaudis. Vietējie zina, kas te sabūvēts, atnāk apbrīnot, skolēni bija kopā ar skolotāju. Bet visvairāk priecājas mūsu mazbērni: Edijs jau iet 2. klasē, bet piecgadīgā Aiga apmeklē bērnudārzu. Puika aug par īstu saimnieku - pats cenšas piepļaut sienu, cik spēka, liek zārdos. Abi bērni mīl puķes, ja meita kādas nopērk, arī viņiem vajag pie savas mājiņas. Jauki, lai mācās stādīt no mazotnes! Tas viss mudina bērnus vairāk uzturēties svaigā gaisā.”

Dzīvot var, uzskata abi pensionāri. Gan piebilst, ka labi saprot tos, kuriem nav naudas - tiem patiesi klājas grūti. Uztrauc vecākus arī tas, ka meitai nav algota darba - lai arī līdz pensijai tālu, bet laiks skrien nemanot. No otras puses ir labi, ka mamma var būt vairāk kopā ar bērniem. Jo problēmas nākotnē vairāk rodas tiem, kuriem bērnībā vecāki nav varējuši veltīt pietiekami uzmanības.

Albīna: “Ir savs dārzs, gotiņa, tā ka paēduši visi esam.”

Juris ROGA