26. septembris - Eiropas Valodu diena

Eiropas valodu dienu, kas ievērojama ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā (ES) un Eiropā, atzīmēja arī Krāslavas centrālā bibliotēka. Atklājot pasākumu, bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas uzsvēra, ka valodu dienu mērķis ir mudināt iedzīvotājus apgūt svešvalodas. Zinot valodas, vieglāk kontaktēties, paveras iespējas iegūt darbu vai mācīties kādā no ES valstīm, var ceļot un kontaktēties ar citu valstu iedzīvotājiem.

Valodu dienas pasākumā ar jauniešiem tikās Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvniecības Latvijā vadītājs Konrāds Fūrmans, kā arī tika apbalvoti bibliotēkas rīkotā konkursa par ES valodām uzvarētāji un izteikta pateicība pārējiem konkursantiem. Deviņu dalībnieku konkurencē pirmo vietu konkursā izcīnīja Jeļena Kotčenko, pēc viņas ierindojās Anatolijs Bižāns un Kristīne Mihailova. Šiem bēr-niem, pateicoties Konrāda Fūrmana atbalstam, uzdāvināja piecu valodu - angļu, franču, vācu, latviešu un krievu - vizuālo vārdnīcu. Dažādi konkursi bibliotēkā tiks rīkoti arī turpmāk.

Svarīga - motivācija

Patiesi, Eiropas iedzīvotāji var izbaudīt arvien lielākas iespējas: ceļot, mācīties, strādāt, piedalīties kopīgos projektos. Lai šīs iespējas izmantotu, ir nepieciešamas valodu zināšanas. Turklāt valodu prasme veicina sapratni starp cilvēkiem un tautām. Tam, kurš nolēmis apgūt kādu svešvalodu vai vairākas, mūsdienās ir daudz vieglāk sasniegt šo mērķi, jo ir pieejamas dažādas vārdnīcas, kursi, pastāv neskaitāmas valodu mācīšanās metodikas. Taču pats galvenais laikam ir motivācija. Tieši to mūsu jaunieši varēja iegūt valodu dienas pasākumā bibliotēkā, tiekoties ar Konrādu Fūrmanu, kurš pastāstīja par tulkošanas dienestu darbu, kā arī akcentēja tulkotāja nozīmīgo lomu un vietu valodas dzīvē. Tulkotājs ne tikai nodrošina sabiedrībai pieeju tam, kas notiek citās valstīs, bet arī ietekmē valodas stilistikas un terminoloģijas attīstību. No visiem ES tulkošanas dienestiem, viņa pārstāvētais ir vislielākais.

Viesis izrādījās spilgts piemērs tam, cik plašas iespējas paver valodu zināšanas, cik ciešas saites veidojas Eiropas Savienības ļaudīm. Viņš pats ir dzīvojis Vācijā, strādājis Briselē, tagad - Latvijā. Savu prezentāciju bija sagatavojis angļu valodā, saruna bibliotēkā notika krieviski, bet ar žurnālistiem nedaudz arī latviski - valoda, kuru viņš vēl tikai apgūst. Prezentācijas laikā jaunieši uzzināja daudz interesanta par Eiropas Savienības valodu apguves un daudzvalodības politiku, par to, kādas ir pašreizējās valodas prasmes Eiropas Savienībā, par noteikumiem, kā lietojamas ES oficiālās valodas.

Oficiālo valodu arvien vairāk

K. Fūrmans uzsvēra, ka tieši oficiālā daudzvalodības politika ir ES pamatu pamats, kas kā apzināts pārvaldības līdzeklis pasaulē ir vienīgais: “ES uzskata, ka nevar pieprasīt no cilvēkiem pildīt likumus, kurus viņi nesaprot! Neviens ES likums nestājas spēkā, kamēr nav iztulkots oficiālajās ES valodās.”

Eiropas Savienībā ir 25 dalībvalstis un 21 oficiālā valoda. Zīmīgi, kā ar gadiem ir augusi ES valodu saime, neskatoties uz problēmām, ar kurām ES nākas saskarties šīs daudzvalodības dēļ. Sākotnēji, 1958. gadā ES bija sešas valstis un tikai četras oficiālās valodas - vācu, franču, itāļu un holandiešu. Ar katru paplašināšanos oficiālo valodu skaits pieauga. Vislielākās problēmas tieši kvalificētu tulku trūkuma dēļ šobrīd ir ar tām valodām, kurās runā mazāk par 10 miljoniem cilvēku, tostarp arī ar latviešu valodu. Tas nozīmē, ka tās ir lieliskas izredzes Latvijas valodniekiem dabūt darbu. Luksemburgā šobrīd ir ap 50 tulku, Rīgā strādā 8 tulki, bet kopumā vajag kādus 100. Ārštata tulki daudz neko nelīdz, jo bieži nepieciešams veikt iztulkotā materiāla apjomīgu rediģēšanu.

Tulkošanas apjomi ES ir fantastiski, piemēram, 2004. gadā tika iztulkotas 1270586 lappuses. Tolaik ES bija 1650 tulkotāju, tika piesaistīti 23% ārštata tulkotāju. Tagadējais tulkotāju skaits pārsniedz 2000. Visvairāk oriģināldokumentu top angļu valodā (ap 70%) un franču (ap 30 %).
Šis fakts nav jāizprot kā kādas citas valodas diskriminācija, jo visi šajās valodās tapušie dokumenti tiek iztulkoti citu valstu valodās. Katra dalībvalsts, pievienojoties Eiropas Savienībai, norāda, kuru valodu vai valodas tā vēlas pasludināt par ES oficiālo valodu. Šis princips nodrošina, ka Eiropas Savienībā lieto valodas, kuras izvēlējušās tās pilsoņu valstu valdības, nevis vienu vai nedaudzas valodas, ko izvēlējusies ES pati un ko daudzi cilvēki Eiropas Savienībā varētu nesaprast.

Jāatzīmē, ka katras ES valsts pilsoņi ir tiesīgi rakstīt komisijas locekļiem vēstules savā valodā un atbildi saņemt savā valodā. Ja komisijas loceklis nepārvalda attiecīgo valodu, tad vēstuli viņam iztulko, kā arī sagatavoto atbildi iztulko vēstules iesniedzēja valodā.

Nekvalitatīvi tulkojumi - tā ir problēma

Viens no pirmajiem jautājumiem, uz ko nācās atbildēt viesim, skanēja tā: “Kā tik pieredzējusi tulku komanda, kuru jūs pārstāvat, pieļāva tik daudz kļūdu galvenajā ES dokumentā - konstitūcijā, tulkojot uz latviešu valodu?”

K. Fūrmana kungs atbildēja, ka konstitūciju tulkoja ES Eiropas padomes dienests, kas nav viņa pārstāvētais dienests. Bet kļūdas svarīgajā dokumentā radušās tulku trūkuma dēļ, tālab kaut kas tika atdots ārštata tulkiem, arī terminoloģija tobrīd vēl nebija pietiekami izstrādāta.

Nekvalitatīvi tulkojumi - tā ir problēma, kas līdz galam nav atrisināta. Nepieciešami kvalitatīvi tulkotāji, taču tādi tulkotāji jāsagatavo, un šeit nepieciešams valsts atbalsts, kas varētu izpausties lielākā budžeta vietu skaitā augstskolās, kas sagatavo tulkotājus un tulkus. Sliktie tulkojumi nākotnē nodarīs smagu kaitējumu latviešu valodai, izplatot gramatiskās un stilistiskās kļūdas. Tulkiem vajag labus darba rīkus, pirmām kārtām tās ir vārdnīcas. Izrādās, tulki savā darbā nevar izmantot jebkuru vārdnīcu. Savukārt datorprogrammu veiktie tulkojumi noder tikai gadījumos, ja cilvēkam vispār nav konkrētās valodas zināšanu, bet ir nepieciešams saprast par ko ir saņemtais teksts.

Izvēle starp tulkotāju un tulku

Jaunieši arī uzzināja, kā kļūt par kvalificētu tulku. Izrādās, tulkotāja un tulka amati ES dienestos ir pilnīgi nodalīti. Lai pieteiktos uz tulka (mutiskā tulkošana) amatu, jāapliecina, ka ir izieta īpaša apmācība tulkošanā. Tulkotājiem (rakstiskā tulkošana) šādu prasību nav. Abos gadījumos ir iespēja strādāt vai nu kā amatpersonai (Briselē vai Luksemburgā), vai kā līgumdarbiniekam. Pirmajā gadījumā jāiztur atklātais konkurss tulkotājiem vai tulkiem. Otrajā gadījumā, ja vēlme strādāt par tulku, jānokārto akreditācijas eksāmens. Šos eksāmenus regulāri organizē kopīgais tulkošanas dienests (SCIC). Savukārt, ja ir vēlēšanās būt par tulkotāju, jāpiesakās publicētajos uzaicinājumos uz konkursu. Tie arī notiek regulāri, tomēr tieši šobrīd neviens nav izsludināts. Sīkāka informācija meklējama galvenā darbā pieņemšanas dienesta (EPSO) tīmekļa vietnē http://www.europa. eu.int/epso

Iespējams arī stažēties kādā no Eiropas Savienības iestādēm, kas būtu ļoti noderīgi, lai iepazītos ar darbu tajās un pēc tam veiksmīgi izturētu konkursu. Vairāk var uzzināt interneta lapā http://www. europarl.eu.int/parliament/public/staticDisplav.do?id=147

Tupat atrodama arī informācija par stažēšanās iespējām Eiropas Parlamentā, kā arī saites uz stažēšanās iespējām citās iestādēs. Ja vēlme strādāt kā pašnodarbinātai personai (tulkotājs vai tulkotāja), informācija jāmeklē šajā tīmekļa vietnē http://www.europa.eu. int/comm/dgs/translation/wor kingwithus/freelance/index_en.htm

K. Fūrmans informēja, ka nākamgad tiks rīkots tulkotāju konkurss skolās, labākie tiks aicināti uz Briseli.

Juris ROGA