Loks noslēdzies jeb Objektīvā realitāte

Lai gan šajā pagastā ir 460 darbaspējīgie iedzīvotāji, algotu darbu strādā tikai ceturtā daļa - 112 cilvēki. Reģistrēti 99 bezdarbnieki, pensionāri ir 279, bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam - 176. Gada laikā algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos tiek nodarbināti 30 cilvēki. Kā jebkurā citā lauku ciemā vai pilsētā, sliņķu un dzērāju netrūkst arī Šķeltovas pagastā, bet šeit tos neviens īpaši neaptekalē un nežēlo. Tomēr pagastā ir kādi 70 cilvēki, kuriem grūta iztikšana dažādu objektīvu iemeslu dēļ - viņi divas reizes nedēļā saņem pa maizes klaipam.

“Maizi pie mums saņem daudzbērnu ģimenes, vientuļās māmiņas un personas, kuras ir krietni zem nabadzības sliekšņa,” stāsta pagasta priekšsēdētāja vietniece Irēna Maļuhina. “Vārdu sakot, maizi saņem tikai tie, kas vairs paši neko nespēj un kam šis klaips ir patiesi ļoti būtisks atspaids. Gadās, ka stiprs un vesels vīrietis, kurš nekur nestrādā un mājās arī neko nedara, nāk prasīt maizi. Tādus pakauninām. Šodien vairs nav tā, ka vesels cilvēks nevarētu pats sev nopelnīt iztiku. Visapkārt netrūkst piemēru, kad lauku cilvēki ir sākuši domāt, kā dzīvot tālāk? Meklē darbu kaut ārzemēs, bet neiet uz pagastu ar izstieptu roku.”

Diemžēl tas ir miets ar diviem galiem. Vidēja vecuma iedzīvotāji pamatā izvēlas braukt uz Rīgu, lai tur veiktu mazkvalificētu darbu celtniecībā un citās nozarēs. Tā kā uz vietas pagastā var iegūt tikai pamatskolas izglītību, tad jaunatne pēc devītās klases brauc uz citām pašvaldībām turpināt mācības vidusskolā, pēc tam iestājas augstskolās un dzimtajā pusē vairs neatgriežas, jo viņu izvēlētajās profesijās Šķeltovā darbu vienkārši nevar atrast! Līdz ar to pagastā tikpat kā nav palicis jauniešu, kas šeit izveidotu jaunas ģimenes. Tādējādi nav arī pietiekami labi dzimstības rādītāji - vietējā skolā šogad jau vairs neskan pirmklasnieku balsis. Nākamie gadi gan ir cerīgāki, bet kopumā dzīve rit kā pa viļņiem.
“Mūs ļoti satrauc, ka, šādai tendencei saglabājoties, ar laiku bērni nedzims vispār, skolēnu skaits krasi saruks, un skola būs jāslēdz,” savas un kolēģu bažas pauž I. Maļuhina.

Ja jaunatnei būtu interese palikt dzīvot laukos, tad situācija varētu uzlaboties. Vai viņiem būtu ar ko nodarboties? Atbilde uz šo jautājumu jāmeklē pašiem, jo mūsdienu sabiedrībā pastāv arī iespēja katram pašam sev radīt darbavietu. Katrā ziņā Šķeltovas pagastā zemes kopējā platība ir 7526 ha, no tiem meži aizņem 1600 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 4213 ha, zemes auglība gan nav liela - 22 balles. Pagasta teritorijā ir astoņi ezeri, tek Dubnas upe. Kopumā ūdeņi aizņem 322 ha. Šķiet, tā visa pietiek, lai izvērstu plašu lauksaimniecisko darbību, attīstītu tūrismu. To, ka saimniekot laukos var, pierāda lielākās zemnieku saimniecības: “Ezermala”, “Avotiņi”, “Jaudzemi”, “Silmali” un arī mazākas, kas dzīvē kuļas uz priekšu. Pateicoties zemniekiem, šaipusē attīstās piena lopkopība, tīršķirnes gaļas lopu audzēšana, cūkkopība, dārzeņu un ogu audzēšana un citas nozares. Staskevičos ir uzbūvēta mazā HES, tiesa, pēc dabas aizstāvju aktivitātēm sabiedrības attieksme visā valstī pret šādām būvēm drīzāk ir nosodoša nekā veicinoša. Pilnīgi noteikti pozitīvi vērtējams fakts, ka pagasta teritorijā saglabājusies amatniecība: kalšanas darbus pieprot Suveizdos, grozu pīšanu - Šķeltovā un Borovije, laivu taisīšanu - Maslobojevā, aušanu un adīšanu - Kloviņos. Pagastā ir ko redzēt tūristiem, līdz ar to šeit pamazām rodas tūristu mītnes un tiek piedāvātas arī naktsmītnes.

Cits jautājums, vai jauns cilvēks bez pamatkapitāla ir spējīgs šajā nišā iespraukties? Droši vien jābūt lielai veiksmei, jo tradicionālā atbilde skan - nē! Bet iekārtoties darbā Šķeltovas pagasta pašvaldībā, kādā no trim veikaliem, kafejnīcā, pasta nodaļā “Alksniena”, feldšeru-vecmāšu punktā, skolā vai bērnudārzā vispār nav nekādu cerību. Tādējādi vairākumam atliek tikai viena izvēle - mērot 20 kilometrus no pagasta centra līdz rajona centram, vai 45 km līdz Daugavpilij, vai 255 km līdz Rīgai. Tie, kuriem ir lielāka drosme vai stiprāka veselība un minimālas angļu valodas zināšanas, mēro ceļo uz citām valstīm. Starp citu, vēl pirmās brīvvalsts laikā sakarā ar to, ka zeme pagastā nav auglīga, vairākiem pagasta iedzīvotājiem nācās doties peļņas darbos uz bagātajiem Vidzemes, Kurzemes un Zemgales rajoniem. Uz Daugavpili un Krāslavu cilvēki ceļu mēroja kājām, jo cita transporta nebija. Bet saražoto produkciju iedzīvotājiem vajadzēja nogādāt uz Izvaldas dzelzceļa staciju - apmēram 17 km. Iznāk - loks noslēdzies?

Patiesībā mūsdienu pārmaiņas ir objektīvas realitātes diktētas - tehnoloģijas tiktāl attīstījušās, ka nekad laukos nebūs vajadzīgs tiks daudz strādājošo, cik bija kolhozu un sovhozu gados. Turklāt Padomju Savienības pastāvēšanas nogalē kolhoznieku un sovhoznieku darba ražīgums ne tuvu nav salīdzināms ar tagadējo čaklāko lauksaimnieku darba ražīgumu, kad viena ģimene mierīgi tiek galā ar saimniecību, kurā ir 100 un pat vairāk slaucamas govis. Tad rēķiniet, cik cilvēkiem mūsdienās pietiktu vietas laukos, pat ja visa zeme būtu apstrādāta!

Juris ROGA