Par reisiem uz Rīgu

Vēl jo vairāk transporta, kas spiests veikt komercdarbību sarežģītos ceļa, augstu degvielas un rezerves daļu cenu apstākļos, kas arī bremzē autobusu parka atjaunošanu. Lai vai kā tur būtu, ar laiku autobusu reisi iekļāvās ritmā, kas atbilst reālajām prasībām un iespējām. Tā jau cilvēks ir iekārtots, ka viņš vienmēr grib, lai būtu labāk, tāpēc autobusu satiksmes regulēšanas tēma pastāvīgi tiek apspriesta mūsu laikrakstā.

Uzstājoties piespiedu starpnieku lomā, “Ezerzemes” korespondenti ja arī nespēj ietekmēt konkrētas problēmas risināšanu, tad noteikti mēģina noskaidrot jautājuma būtību. Lūk, arī šoreiz lasītāja, kura nevēlējās nosaukt savu uzvārdu, pauda nopietnas bažas. Lieta tāda, ka līdz ar jaunā mācību gada sākumu piektdienās un pirmdienās radusies nopietna problēma ar tālo maršrutu Krāslava — Rīga — Krāslava. Visādā ziņā mūsu senā lasītāja divas reizes nokļuva tādā situācijā, kad pilnībā tika izjaukti personīgie plāni. Piemēram, 15. septembrī, piektdien, viņa nevarēja atgriezties no galvaspilsētas uz Krāslavu, pat uz Vitebskas nakts maršrutu biļetes autoostas kasēs netika pārdotas jau dienā. Pasažieru lūgums organizēt papildreisus maksimālas slodzes dienās it kā būtu jāuzklausa. Tikai tā, kā saka, ir medaļas viena puse. Tagad uzklausīsim Dau- gavpils autobusu parka Krāslavas filiāles direktores Zinaīdas Plociņas viedokli: “Uzskatu, ka šai problēmai ir tikai pagaidu raksturs. Mēs taču pastāvīgi analizējam pasažieru nevienmērīgās plūsmas cēloni un labi zinām, ka ar 1. septembri, ne biežāk kā divas reizes mēnesī, patiešām iekrīt tādas piektdienas un pirmdienas, kad vietas autobusos, kas kursē uz Rīgu un atpakaļ, tiek aizņemtas pilnībā. Ir zināms arī kas cits: cilvēku, kuri nenokļūst uz Rīgas reisiem, ir maz. Savulaik situācijas analīze arī kalpoja par ieganstu papildus maršruta Indra — Krāslava — Rīga atklāšanai. Ja pirmdienās un piektdienās šis autobuss noslogots normāli, tad ceturtdienās tas kursē pustukšs. Šā nopietnā iemesla dēļ neredzu īpašu nepieciešamību ieviest papildreisus, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu filiāles rentabilitāte, īpaši vietējos maršrutos, nav spīdoša. Dzīves kvalitāte nedaudz uzlabojas, augošais ģimeņu vieglo automobiļu skaits jūtami pazemina pasažieru transporta noslogotību. Lasītājai, kura vērsās pēc palīdzības redakcijā, varu dot lietišķu padomu: pērciet biļetes iepriekš, tad jums nebūs jāpiedzīvo vilšanās autobusu satiksmes dēļ. Starp citu, svētku dienās mēs jau esam iemācījušies prognozēt pasažieru lielu pieplūdumu un esam izstrādājuši papildreisu piedāvājuma praksi. Taču nedz septembrī, nedz oktobrī to nedarīsim.”

Savus apsvērumus filiāles vadītāja apstiprināja ar maršruta veidlapām, kas liecina par galvaspilsētas autobusu salonu nepilnīgu noslogotību. Es pilnībā piekritu savai sarunbiedrei, ka biļešu iepriekšpārdošana pilnībā atrisina problēmu, kam ir acīmredzami pagaidu raksturs. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Korespondenta prakse man ne reizi vien lika izdarīt loģisku secinājumu: dzīves steigā cilvēkam vienkāršāk ir izteikt pretenziju nekā meklēt radušos neērtību cēloni sevī. Apkārtējā realitātē ne viss jau ir tik slikti...

Aleksejs GONČAROVS