Latgalei seko Spānijas Galīcija

Visiem ir zināms, ka vairākums ceļotāju, iepazīstoties ar jaunu valsti, izrāda īpašu interesi par vietējām tradīcijām, tajā skaitā arī gastronomiskajām, dodot priekšroku ekoloģiski tīrai produkcijai. Saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem tiem uzņēmumiem, kuri ietilpst tīklā “Kulinārais mantojums”, jāizmanto tikai vietējās pārtikas izejvielas, kas nāk par labu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Tā ka šim projektam nav tikai gastronomiska nozīme. Piemēram, Latgalē vien, kas “Kulinārajā mantojumā” iesaistījusies nesen (2004. gadā), jau strādā 49 uzņēmumi: viesu mājas, kafejnīcas un bāri, ražotājfirmas. Starp citu, kopumā tīkls apvieno tieši 20 Eiropas valstu reģionus.

Mūsu rajonā “Kulinārā mantojuma” sertifikātus saņēmušas deviņas firmas: populārā miežu dzēriena “Krāslavas alus” ražotāji, ēdamnams “Daugava”, kafejnīcas “Viktorija” Skaistā un “Papardes zieds” Dagdā, atpūtas bāzes “Lejasmalas” un “Dridži”, viesnīcas “Piedruja” un “Zive”, kā arī Andrupenes brīvdabas komplekss “Lauku sēta” un zemnieku saimniecība “Kurmīši”, kura specializējas ārstniecības augu audzēšanā.

Populārā Eiropas tīkla galvenais koordinators ir zviedrs Jans Hansons, bet viņam darbā palīdz organizētāji reģionos. Koordinatora pienākumus Latgalē sekmīgi pilda krāslaviete Tatjana Kozačuka, kura arī stāsta par svarīgo pasākumu, kas nesen notika zilo ezeru novadā: “Jau ir zināms, ka kārtējais septītais seminārs nākamgad notiks Spānijas Galīcijā, bet par sadarbības partneru sestās tikšanās vietu kļuva Latgale. Mēs uzņēmām desmit reģionu pārstāvjus no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas. Precizēju: atsevišķās valstīs Eiropas tīklā “Kulinārais mantojums” piedalās uzreiz vairāki reģioni. Triju dienu vizītes laikā viesi apmeklēja Daugavpili un rajonu, kā arī Krāslavas novadu un Aglonu, aplūkoja četrzvaigžņu hoteli “Villa Ksenija” gandrīz pašā Daugavpils centrā. Starptautiskā pasākuma dalībnieki apmeklēja vecticībnieku sētu “Slu- tišķi”, Krāslavas keramiķa Valda Pauliņa darbnīcu, kur pārtraukumā degustēja Krāslavas alu un zemnieku saimniecībā “Kurmīši” izaudzēto ārstniecisko zāļu tējas. Starp citu, ārzemju viesi atklāti izteicās par Krāslavu kā par neparasti skaistu un sakoptu pilsētu, kurā ir daudz puķu. Pa īstam sirsnīga uzņemšana bija organizēta atpūtas bāzē “Lejasmalas”, kur elektroenerģijas pagaidu atvienošana nevis traucēja, bet palīdzēja: sveces padarīja inte- resantās sarunas romantiskas. Vēl starptautiskā delegācija fotografējās labiekārtotajā Čertoka ezera krastā un klausījās sirsnīgās latgaliešu dziesmas “Mežinieku mājā” Preiļu rajonā. Vislabākos iespaidus atstāja Aglonas maizes muzeja apmeklējums. Pirmajā darba gadā to apmeklēja 10000 tūristu! Skaidrs, ka ēdināšana bija organizēta tā, ka lietišķās tikšanās dalībnieki galvenokārt degustēja tīkla “Kulinārais mantojums” virtuvēs pagatavotos ēdienus.

Teorētiskais seminārs — tā ir rezultātu apkopošana un tīkla “Kulinārais mantojums” attīstības jaunas perspektīvas. Pēc reģionu prezentācijas notika vispusīga domu apmaiņa, notika darbs grupās. Tā tapa vienotas stratēģijas izstrādes ideja visam Eiropas tīklam. Lai realizētu iecerēto, papildus jāpiesaista Eiropas līdzekļi, izstrādājot un realizējot jaunus projektus. Šobrīd projektu Eiropa vairs neinvestē. Nav izslēgts, ka turpmāk tīkla “Kulinārais mantojums” uzņēmumiem nāksies pašiem piedalīties finansēšanā. Eiropas tīklā ietilpstošā reģiona ikgadējās iemaksas vien bija 2000 eiro. Partneru sadarbības ērtībām atjaunota lappusīte Internetā: www.culinaryheritage.com.

Pasākuma beigu daļa un atvadas notika viesu mājā “Sventes muiža”, kur bija klāt Māris Bozovičs, Latgales Attīstības aģentūras direktors, un Daugavpils pilsētas domes plānošanas nodaļas vadītāja Inga Goldberga.

Aleksejs GONČAROVS