Nometne eksotiskajā zemē Grieķijā

- Šis brauciens notika Latvijas bērnu sociālās aprūpes iestāžu vadītāju asociācijas projektu koordinatores Ineses Kornetes (Valmiera) izstrādātā projekta laikā. Uz Grieķiju bija uzaicināti 120 bērni no visām trim Baltijas valstīm vecumā no 9 līdz 15 gadiem. No Latvijas uz nometni brauca 35 bērni un 5 audzinātāji no dažādām bērnu sociālās aprūpes iestādēm. Tie bija vislabākie bērni gan mācību, gan aktivitātes, gan uzvedības jomā. BSRC “Mūsmājas” pārstāvēja Ilga Sutāne, Svetlana Staneviča, Andris Savinovs un Imants Gromulis.

Uz Grieķiju braucām ar autobusu, turp un atpakaļceļā kopā pavadījām septiņas dienas un apmeklējām Lietuvu, Poliju, Serbiju, Slovēniju, Ungāriju, Maķedoniju. Katrā valstī apstājāmies uz 7-8 stundām, iepazināmies ar ievērojamākajām vietām. Mūs pārsteidza Belgrada (Serbija) ar savu arhitektūru, kur izmantots daudz melnā marmora. Ļoti skaista ir Polija. Pēc Romas pāvesta vizītes viss sakopts, izgreznoti ceļmalu krusti un kapličiņas. Pēc visa bija jūtams, ka šajā valstī dzīvo ticīga tauta. Grieķijas pilsētas gan ne ar ko īpašu neizceļas, toties te ir ļoti krāšņa daba.

- Kur atradās jūsu nometne?

bērni pie jūra- Netālu no Ziemeļgrieķijas kūrorta pilsētas Salonikiem - Aletriādā, Egejas jūras krastā. Dzīvojām telpās, kur nebija īpaša komforta, toties daba šeit ir brīnišķīga, un tas visu kompensēja. Mums pat ļāva gulēt jūras krastā zem klajas debess, ko mēs arī darījām un bijām par to sajūsmā.

Bērniem tika organizētas nodarbības interešu grupās, dažādi radoši kultūras un sporta pasākumi. Nekas nekam netika uzspiests. Katrs izvēlējās sev nodarbības pēc interesēm. Ja meitenes, piemēram, kaut ko veidoja, zēni tajā pašā laikā varēja spēlēt futbolu. Ļoti daudz laika pavadījām dabā - gan pie jūras, gan kalnos, gan vīnogu un vīģeskoku plantācijās, kur ar saimnieku atļauju varējām nobaudīt dabas veltes tieši no augļu kokiem.

Jāpasaka, ka Grieķijā ir diezgan stingras tradīcijas: lielā karstuma dēļ (+45 grādi) no pulksten 12 līdz 17 visi atpūšas, ielās praktiski neiznāk. Aktīvā dzīve tur atsākas pievakarē un turpinās līdz pusnaktij. Ņemot vērā to, ka mēs tik ilgi un tik tālu bijām braukuši, izņēmuma kārtā šajā laikā mums ļāva peldēties un atrasties pie jūras.

Vēl jāatzīmē, ka grieķi ir ļoti reliģioza tauta. Pirms un pēc katras ēdienreizes lūdzāmies. 15. augusts, tāpat kā pie mums, bija lieli Dievmātes svētki. Es īsti nezinu, bet grieķi ir vai nu Austrumu vai grieķu rita katoļi, svētku svinēšana tur atšķīrās no mūsējās. Viņiem tā ir svētku diena, visi priecājas un improvizē savu prieku ar ķermeni mūzikas pavadībā.

- Kas bija jūsu saimnieki nometnē? Kā jūs sazinājāties savā starpā?

- Tie bija galvenokārt studenti. Viņi sauca sevi par pionieru vadītājiem. Arī sociālie darbinieki, sporta instruktori, medmāsas - 15 pieaugušie, kuri mūs aprūpēja. Apkalpojošā personāla vidū bija vairāki, kuri kādreiz dzīvoja Padomju Savienībā un zināja krievu valodu. Daudzi mūsu bērni sarunājās ar vietējiem angļu valodā, daži, t.sk. arī es, mēģināja runāt, kā prata, vācu valodā. Vārdu sakot, sazināšanās bija internacionāla, bez kompleksiem. Mūsu nometnē bija arī igauņu bērni kopā ar patversmju un bērnunamu direktoriem. Viņu uzvedība un saskarsme atšķīrās no mūsējās. Vadītāji atzīmēja, ka Latvijas bērni ir visaktīvākie, viņi parādīja sevi no vislabākās puses, un par to ir liels prieks.

Bērnus iespaidoja grieķu izturēšanās pret viņiem, pieaugušo iejūtība un uzmanība. Nometnes saimniekus ļoti interesēja latviešu valoda, un bērni viņus mācīja runāt latviski. Arī paši šo to apguva no grieķu valodas.

- Vai bijāt kaut kur arī ārpus nometnes?

- Jā. Projekta laikā mums bija finansētas arī piecas ekskursijas. Apmeklējām vīriešu klosteri, kuru dibinājuši pareizticīgie un kuru savulaik apmeklējis Krievijas imperators Nikolajs II. Bijām planetārijā, kur noskatījāmies dokumentālās filmas par Grieķijas pirmsākumiem, antīkām un ievērojamām vietām, senlaiku mītiem, vēsturi. Veselu dienu aizvadījām paradīzes pasaulē - brīvdabas akvaparkā, kur bija daudz atrakciju, koncertu. Vizinājāmies karuselī, izmēģinājām spēkus šautuvē. Bērniem ļoti patika pārgājieni kalnos.

- Ko vērtīgu esat atveduši no Grieķijas?

- Pirmkārt, kaut kādas piemiņas lietiņas, kas katram atsauks atmiņā šo eksotisko zemi, tās dabu. Egejas jūra ļoti atšķiras no Baltijas jūras. Tā mums paliks atmiņā kā dedzīga, bangojoša, šalkojoša, reti kad mierīga. Tieši mūsu peldvietā varējām vērot zilganās medūzas, jūras ezīšus, bruņurupucīšus, krabjus. Pirmos rītus bērni cēlās ļoti agri un steidzās uz jūru, lai varētu ieraudzīt vai ievākt kaut ko jaunu. Atvedām daudz un dažādus gliemežvākus. Tomēr visvērtīgākā ir pieredze, ko tur guvām.

Grieķi ir ļoti dzīvespriecīga un mērķtiecīga tauta, viņi ir diezgan stingri un disciplinēti. Vecāki cilvēki bērniem ir autoritāte. Bērnu sociālās aprūpes iestādes mums neizdevās apmeklēt, jo vasarā visi ir izbraukuši un kaut kur atpūšas. Tomēr par bērnu un pieaugušo attiecībām mēs uzzinājām daudz ko pozitīvu. Iemācījāmies arī ugunīgās grieķu dejas, atvedām muzikālos ierakstus un varēsim apmācīt savējos. Savukārt, grieķiem ļoti iepatikās mūsu līnijdejas, un viņi tās pārņēma no mums.

Guvām ļoti vērtīgu pieredzi par bērnu dzīvi citās Latvijas patversmēs un bērnunamos. Jāsaka, ka mūsu valsts dažādos novados ir daudz atšķirību gan kultūrā, gan mentalitātē. Notika kopīgi radoši pasākumi, kur varējām demonstrēt savas spējas un pieredzi. Veidojām Latvijas dabas kopēju vernisāžu no fotogrāfijām. Kultūras pasākumos ar igauņu bērniem varējām salīdzināt, kas mums ir kopējs un kas atšķirīgs. Šādos pasākumos izpaudās mūsu bērnu patriotisms, lepnums par to, ka viņi varēja pārstāvēt Grieķijā Latvijas Republiku.

Ārzemju braucieni gan bērniem, gan pieaugušajiem ir ļoti svarīgi arī tāpēc, ka motivē apgūt svešvalodas, lai varētu labāk sazināties ar vietējiem cilvēkiem.

Personīgi es esmu ļoti apmierināta, ka bija iespēja pabūt šajā nometnē. Guvu jaunu pieredzi, ko varēšu izmantot savā darbā “Mūsmājās”. Esam pateicīgi visiem, kas organizēja šo nometni, kā arī tiem, kas atbalstīja mūs šajā braucienā. Īpašs paldies bērnu centra administrācijai un kolektīvam, kā arī Bori-sam Tarļeckim par fotogrāfijām ar Latvijas dabas skatiem un ievērojamām vietām, ko dāvājām nometnes saimniekiem.

Intervēja Genovefa KALVIŠA