Kas izglābs zemniekus?

Pagasta priekšsēdētāja Ērika Gabrusāne uzskata, ka zemnieku problēmas tieši atsauksies uz pašvaldības sociālo budžetu, kas jau tā saspringts - palīdzība būs nepieciešama vēl lielākam cilvēku skaitam. Situāciju lauksaimniecībā viņa vērtē kā traģisku. Saruna ar Robežnieku pagasta lauksaimniecības organizatoru īsti nevedās. Viņu var saprast - kad zemnieki kabinetā bezmaz slauka asaras, prāts uz intervijām nenesas. Ņem jebkuru nozari, visur problēmas. Vienīgi ziemāji Robežnieku pusē izsala nelielā platībā, bet visās citās jomās nav nekā spīdoša. Piemēram, par problēmām lopkopībā daiļrunīgi liecina lopu pārdošanas sludinājumi laikrakstos. Lai gan Robežnieku zemnieki sienu sagatavoja, salīdzinājumā ar pērno gadu izmaksas bijušas krietni lielākas. Vienas saimniecības piemērs: ja pērn zemniekam pietika nopļaut 12 hektārus, šogad nācās nopļaut 28, lai ievāktu to pašu daudzumu siena. Labi, ka bija kur pļaut - ir cilvēki, kuri lopus netur. Bet ko darīt tiem, kam tādas iespējas nebija? Ja nebija līdzekļu, lai pļautu divreiz-trīsreiz lielākas platības? Atliek samazināt lopu skaitu.

Zaudētāji būs arī visi tie, kas pasēja zāli zem graudaugiem. Viennozīmīgi. Zemniekiem ir kredīti, kas jāmaksā, ģi-menēs ir bērni, kuri jāskolo. Būtu labi, ja zemnieks zinātu, kad un cik lielu kompensāciju saņems, bet pat no paša zemkopības ministra, ar kuru bija tikšanās Krāslavā, konkrētu solījumu viņi nesadzirdēja. Ražas nav, naudas nav, saimniecības būs spiestas samazināt ražošanas apjomus.

Nelielu optimismu vieš kartupeļu lauki. Lai gan daudzviet kartupeļiem laksti piesisti zemei, šur tur sākas jauna veģetācija, tomēr kopumā situācija labāka nekā graudaugu laukos. Kur augsne ir bumbuļiem piemērota un ūdens vagās nestāvēja, tur ražai jābūt. Taču arī kartupeļiem vajag sausas dienas, lai zeme pārstrādā lieko mitrumu. Pretējā gadījumā, kā uzskata speciālisti, būs problēmas ražu saglabāt. Robežnieku pagastmājā nejauši satiku pieredzes bagāto agronomu Valēriju Kairānu. Arī viņš situāciju lauksaimniecībā raksturo tumšās krāsās. Viņaprāt, daudzviet par sēklām vairs pat domāt nav vērts, dod Dievs, lai novāktos graudaugus varētu izmantot lopbarībā.

Nespēja valdība samaksāt par salnām un sausumu, kad tai jau būtu jādomā, kā kompensēt lietavu radītos zaudējumus. Bet lai kāds būtu valdības atbalsts zemniekam, tas vienalga būs krietni mazāks nekā zaudējumi. Vienkāršs piemērs: ja izaug labi ziemāji, var iekult 40 centnerus no hektāra. Lopbarības cenās tas būtu Ls 320 ieņēmumu. Atskaitot izdevumus (minerālmēsli, aršana u.c.), vajadzētu sanākt Ls 120 tīrajai peļņai. Kompensācijās parasti var sagaidīt labi ja dažus desmitus latu...

Juris ROGA