Tiekoties klātienē, zemniekiem jautājumu netrūka

Vienīgā jautājuma autore interesējās, kad būs un vai vispār būs subsīdijas augļu dārziem par 2005. gadu? Komisija bijusi pagājušajā gadā un visu apskatījusi, bet naudas kā nav, tā nav. Ministrs paskaidroja, ka par 2005. gadu Eiropas komisija neļāva veikt šo subsīdiju izmaksu. Nauda tika novirzīta investīcijām augļkopībā. Šī gada subsīdijām nauda vēl atrodas rezervē, tiek gaidīta Eiropas komisijas atbilde. Jebkurā gadījumā šī nauda no augļkopības nozares nepazudīs, ja to nevarēs izmaksāt tā, kā bija paredzēts, tad tā būs novirzīta investīcijām.

Tūlīt pēc telefonakcijas zemkopības ministrs devās uz rajona padomes zāli, kur klātienē tikās ar rajona zemniekiem. Tikšanos atklāja ar informāciju par šīsdienas galvenajām aktualitātēm — ziemas kailsala un sausuma nodarīto postu sējumiem, respektīvi, arī par zaudējumiem, kurus cieta daudzi Latvijas lauksaimnieki. Ministrs atzina, ka ir nopietni samazinājušās ražas, līdz ar to arī pelņa, bet ieguldītie līdzekļi nav devuši cerēto efektu. Daudzās vietās tika vainotas šķirnes — par šo jautājumu zemniekiem ir jāpadomā nopietnāk, bet tajās vietās, kur 30 grādu kailsals turējās divas nedēļas, izsala pat visizturīgākās šķirnes. Nenoliedzami, šogad ir cietusi arī lopkopība.

Ministrs informēja, ka pašlaik nevar pateikt, cik liela summa tiks piešķirta kompensācijām, bet tā būšot nopietna. Lauku atbalsta dienests (LAD) to izmaksās zemniekiem tieši tāpat, kā tiešos maksājumus. Par apjomu un termiņiem tiks ziņots atsevišķi.

“Savāktie dati ir pietiekami daiļrunīgi, mums nevajadzētu būt problēmām saskaņot šīs kompensācijas ar Eiropas komisiju, bet zināms riska procents tur tomēr pastāv,” sacīja M. Roze.

Turpinājumā zemniekiem tika dota informācija lielākoties skaitliskā izteiksmē par ministrijas sasniegumiem lauksaimniecības attīstībā. Vēl ministrs pauda gandarījumu, ka cilvēki pārvarējuši kolhozu un sovhozu laika mantojumu — aizspriedumus pret kooperatīviem un kopā darbošanos. Varbūt vēl ne līdz galam, bet stipri pozitīvāka attieksme ir gan, jo cilvēki sapratuši, ka kooperatīvs nav kolhozs, tas ir pavisam kas cits. Kooperatīvi esot svarīgi no psiholoģiskā aspekta: cilvēks ir iesaistīts saimnieciskajā darbībā ar īpašnieka atbildīgumu. Šo ieguvumu grūti aprēķināt naudā, bet tas ir ļoti svarīgs.

Visbeidzot zemnieki tika informēti par lauku attīstības plānu 2007.-2013. gadam. Diskusijas ir par 131 miljona eiro sadali gadā. Pieaugums gan nav neko lielāks par inflāciju — pašreiz tie ir 124 miljoni eiro gadā. Bet šī nauda ir pietiekami liela, turklāt tā nav vienīgā. Papildus klāt jāpieskaita nacionālās subsīdijas un Eiropas tiešie maksājumi lopkopībā un augkopībā. Rit pēdējais dokumenta izstrādes etaps, to pieņems un apstiprinās jau nākamā valdība.

Jautājumi un atbildes

— Jaunlops vēl nebija sasniedzis nobarojuma pakāpi, bet ārkārtas situācijas dēļ tika nodots kautuvē. Vai par lopiņu varēs saņemt tikai kaušanas prēmijas, kas ir visiem?

— Tas, ko saimnieks izdarījis: mēģinājis izturēt strādājot ar zaudējumiem vai nokāvis, ir viņa ziņā. Ņemot vērā zaudējumu milzīgo apmēru, mēs nevaram pilnīgi precīzi sarēķināt kompensāciju par katru atsevišķu lopiņu. Mēs to varētu darīt, bet tas ļoti nopietni ievilktu šo visu procedūru — tad šo kompensāciju varētu izmaksāt, kad tai vairs nebūtu īpašas nozīmes. Īpaši par lopkopību gaidām no zemnieku organizācijām priekšlikumus, kā vislabāk to izdarīt. Pašlaik mēs virzāmies uz to, lai izmaksātu kādu vidēju summu pēc ganāmpulka lieluma.

Juris ROGA

Rakstu pilnībā lasiet 29. augusta laikrakstā "Ezerzeme", 4. un 6. lpp.