Burvīgā Zarasa

Vēstures vēji piecu gadsimtu garumā nesaudzēja skaisto septiņu ezeru ieskauto pilsētiņu, taču pagrimums neiestājās. Par otro pagriezienu Zarasas vēsturē kļuva šosejas Varšava — Pēterburga celtniecība 1836. gadā. Caram Nikolajam I ļoti iepatikās Zarasas apkārtne: pēc visaugstākās pavēles tā tika pārdēvēta par apriņķa centru Novoaļeksandrovsku un pieskaitīta Kauņas guberņai. Tā laika ielu radiālais plānojums saglabājies līdz pat šim laikam, bet pilsētas laukums arī tagad atgādina unikālu urbanizācijas pieminekli, tajā pat saglabājies akmens bruģis. Ļoti daudzus pilsētas viesus, kuri bija ielūgti uz lielajām svinībām, patīkami pārsteidza pilsētas centra rekonstrukcija senatnes garā. 1932. gadā padomju rajona centram tika piešķirts kūrorta statuss, kas ļāva pirms divdesmit — trīsdesmit gadiem uzņemt ik gadus 40000 - 50000 tūristu.

Patlaban Zarasa, tāpat kā daudzas Lietuvas rajonu pilsētas, dzīvo ekonomisko, sociālo un kultūras procesu pārbūves apstākļos. Tūrisma attīstībai te ir stratēģisks virziens. Pilsētas ģerbonī, kas tika radīts 1969. gadā, 1996. gadā tika izdarīti koriģējumi, bet Zarasas 500. gadadienai veltīto pasākumu pirmajā dienā tika iemūžināts skulptūrā pie rajona pašvaldības administratīvās ēkas.

Svinīgajā sēdē rajona vadītāji parakstīja sadarbības līgumus ar Francijas Balanmires pilsētas administrāciju un Krievijas Sebežu. Turklāt jubilārus sveica ielūgtie viesi no Beļģijas un Baltkrievijas, Vācijas un Latvijas, Polijas un Zviedrijas. Starp augstajiem viesiem bija arī Kazimire Prunskiene, postpadomju Lietuvas pirmā ministru prezidente un tagadējā lauksaimniecības ministre, kuru klātesošie zālē sveica ar vētrainiem aplausiem. Lietuvas valsts atjaunošanas periodā Zarasas iedzīvotāji aktīvi iesaistījās “Sajudis” darbā, bet pašlaik sekmīgi realizē senās pilsētas attīstības jauno programmu.

Patlaban Zarasā ir 9000 iedzīvotāju, daļa no tiem, tāpat kā Latvijā, devusies uz Eiropas Savienības plaukstošākajām valstīm. Taču svinību saimnieki mums apgalvoja, ka tā ir pagaidu parādība: rajona pašvaldības padome, pilsētas administrācija aktīvi piedalās ekonomikas attīstības, uzņēmējdarbības paplašināšanas un sociālā po-tenciāla palielināšanas reģionālajās, valsts un Eiropas programmās, piesaistot investīcijas. Jāsaka, ka Zarasas uzņēmumos un pakalpojumu sfērā nodarbināto vidējā darba alga jūtami augstāka nekā Krāslavā.

Apsveikumus mūsu rajona iedzīvotāju vārdā teica Andris Badūns un Viktors Aišpurs, bet pilsētas administrācijas vārdā — Guna Šumilo, Krāslavas novada domes plānotāja. Lielo dāvanu klāstu Zarasas iedzīvotājiem papildināja Daigas Lapsas gobelēns un Valda Pauliņa oriģinālā keramika.

Visemocionālākais svinīgās sēdes moments bija Zarasas novada jauno goda pilsoņu sumināšana. Apsveikumus saņēma diriģents Ļongins Abaris par kultūras man-tojuma attīstību, bet flāmu un lietuviešu biedrības priekšsēdētāja Francine Emme Bajetena Van den Brande — par Beļģijas vispusīgo palīdzību Zarasai kultūrizglības sfērā, kā arī sociālajā un medicīnas nozarē. Politiķis Petrs Papovs izpelnījās atzi-nību par savu aktīvo pozīciju un augsto autoritāti tautā.

Krāslaviešiem īpaši paveicās: divas dienas mūsu delegāciju gādīgi aprūpēja pilsētas administrācijas galva Nikolajs Gusevs, kurš apbūra mūs ar savu nemāksloto patriotismu, erudīciju un pārdrošajiem plāniem, kas kļūst reāli. Kas sakāms par triju dienu svētku pasākumu programmu, tad tā bija ļoti piesātināta. Tur bija gan fotoizstāde “Zarasa un tās iedzīvotāji”, gan vēs-turiskā monogrāfija “Zarasa laikmetu griežos”, gan mo-derno deju teātra no Kauņas izrāde. Amatu gadatirgus Sēļu laukumā pārtapa par lielu koncertlaukumu, kur uzstājās gan jauniešu estrādes, gan arī tautas ko-lektīvi.

Viesu delegāciju uzņemšanas laikā mērijā mūs patīkami pārsteidza tas fakts, ka gan zviedru galda ēdienkartei, gan arī deju mūzikas programmai bija izteikti franču akcents, kas ļoti sajūsmināja lielo Balanmires pilsētas komandu. Tas bija īsts Eiropas līmenis, ko caurvija savstarpējās saprašanās un vēlēšanās sadarboties gars.

Pēc mūsu lūguma draugi no Zarasas organizēja ekskursiju pa lauku viesu mājām. Taču par to pastāstīšu nākamajā rakstā.

Aleksejs GONČAROVS