Plecu pie pleca ar spāņiem

Projekta aktivitātes sākās ar iepazīšanās spēli "Izdzīvošana pilsētā": spāņus palaida pilsētā savā vaļā un, staigājot pa pilsētu, viņiem bija jāveic dažādi uzdevumi. Atgriežoties skolā, spāņi zīmēja pilsētas karti, attēlojot uz tās konkrētus objektus - bankas, autoostu, telefona būdiņas, pastu un citas ēkas ar uzrakstiem latviešu valodā. Kā pastāstīja projekta dalībnieces - ģimnāzijas meitenes, izrādījās, ka viesi ļoti labi orientējās mūsu pilsētā, jo viņi ir no Madrides - pilsētas, kas daudzkārt lielāka par Krāslavu.

Vairākums turpmāko aktivitāšu bija tieši saistītas ar ūdens tēmu. Projekta dalībnieki tikās ar pašvaldības SIA "Krāslavas ūdens" speciālistiem, kuri izsmeļoši iepazīstināja jauniešus ar svarīgāko, kas viņiem būtu jāzina par ūdens tēmu, kā arī atbildēja uz jautājumiem. Piemēram, cik drošs ir ūdens, ko lietojam uzturā? Jautājums patiesi aktuāls, jo cilvēkiem trūkst izsmeļošas informācijas par to, kas ir drošs un kas nē. Cilvēki, šķiet, neuzticas valsts institūcijām, uzskata, ka ūdensvada ūdens ir nedrošs, labāk atnest no kāda avotiņa. Pretēji izplatītajam viedoklim, jaunieši uzzināja, ka visdrošāk uzturā ir lietot krāna ūdeni, nevis, piemēram, no atklātām ūdenstilpnēm. Projekta dalībnieki uzzināja, kā tiek veikta ūdens kvalitātes kontrole un arī daudz cita interesanta, gūstot krietni konkrētāku priekšstatu par ūdeni, nekā tas viņiem bijis līdz šim.

Projekta dalībnieki grupās apmeklēja dažus Krāslavas ezerus, avotus un upītes, lai mēģinātu salīdzināt to ūdens kvalitāti, kā arī pilsētas institūcijas, kas nodrošina un kontrolē ūdens piegādi pilsētas iedzīvotājiem. Vēlāk tika veidota paveiktā darba prezentācija.

SpaanniPar ūdens tēmu jauniešiem notika diskusija pie apaļā galda, viņi noskatījās arī filmas par ūdens problēmām dažādos pasaules reģionos un piedalījās dažādās spēlēs par ūdens taupīšanu. Vienā no tām viņi mācījās taupīt ūdeni, sacenšoties roku mazgāšanā, lai noskaidrotu, cik cilvēku var nomazgāt rokas ar nelielu ūdens daudzumu.

Daloties iespaidos par ciemošanos mūsu pilsētā, viens no viesiem Viktors Murphijs sacīja, ka šurp atbraucis, lai piedalītos projektā par ūdeni, kā arī lai vairāk uzzinātu par Latviju un latviešu tautas kultūru. Viņam interesanta šķiet mūsu valoda, te esot ļoti skaista daba un svaigs gaiss.

Latviešu valodu spāņiem nodarbībās mācīja ģimnāzijas audzēkņi. Šim uzdevumam ģimnāzisti bija savlaicīgi sagatavojušies: vēl gatavojot projektu, skolēniem, kuri skolā nemācījās spāņu valodu, bija organizēti nedēļu ilgi spāņu valodas kursi.

Latviešu vakarā mūsu jaunieši iepazīstināja spāņus ar latviešu tautas dejām, dziesmām, nacionālajiem un tradicionālajiem ēdieniem. Savukārt, spāņu vakarā viesi ar savu kultūru iepazīstināja mūsu bērnus. Notika arī diskotēkas, kur spāņi pierādīja, ka viņi ir labi dejotāji un dziedātāji, jo viņi dziedāja līdzi katrai spāņu dziesmai, kas skanēja vakarā.

Apmeklējot Valda Pauliņa keramikas nodarbību un noskatoties cepļa izņemšanu, spāņu draugiem bija iespēja iepazīties ar podnieka amatu, pašiem izmēģināt, kā māls iegūst kāda trauka konkrētas formas.

Projekta dalībnieku ieguldījums Krāslavas dabas resursu saudzēšanā ir meža uzkopšana gar lielceļu aiz Krāslavas slimnīcas. Tā bija viena no plānotajām projekta aktivitātēm. Dažu stundu laikā jaunieši savāca iespaidīgu daudzumu sadzīves atkritumu. Neapzinīgie līdzpilsoņi mežu bija piegružojuši ar veciem apaviem, apģērbiem, iepakojuma papīru. Tika atrastas četras automobiļa riepas, vecas sarūsējušas vannas, bet kāds mežā bija izmetis pat pīrāgu, izrādot necieņu ne tikai dabai, bet arī maizei.

Projekta beigās notika paveiktā apkopojums: tika rakstītas elektroniskās dienasgrāmatas, demonstrēti plakāti un kolāžas par projektu un ūdens problēmām, notika grupu darba prezentācijas, bet noslēguma vakars notika Skaistas pagastā pie Dridža ezera.

Jauniešu klubs "Lingua" pateicas pašvaldības SIA "Krāslavas ūdens" speciālistiem B. Magidas, S. Kritenko un A. Magidas, kā arī Krāslavas ģimnāzijas direktoram G. Japiņam un skolotājiem L. Kolosovskai, L. Makarevičai, A. Vagalim, H. Misjunam, D. Duškinam un datorspeciālistam V. Smuļko par viņu atsaucību un palīdzību projekta aktivitāšu organizēšanā.

Abu valstu projekta dalībnieki ir gandarīti par kopā veikto darbu, gūto pieredzi un jauniem draugiem.

Juris ROGA