Latviešu Valodas apguves valsts aģentūra, realizējot programmu "Valodas apguve", izstrādāja projektu. Projekta nosaukums skan vienkārši un skaidri: "Latviešu valodas kā valsts valodas apguve vidējās izglītības pakāpē".
Aģentūras projekts paredz atrisināt šādas problēmas: pietiekamas sadarbības starp latviešu valodas skolotājiem un citu priekšmetu skolotājiem trūkums; nepietiekama sadarbība starp latviešu un nelatviešu skolu priekšmetu skolotājiem; izglītības procesā vidusskolā nepietiekama uzmanība tiek veltīta valodas un mācību procesa vienotībai; trūkst mācību un metodisko līdzekļu, praktisko rekomendāciju; latviešu skolu skolotāji nepietiekami sagatavoti darbam ar skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda; nedz skolotājiem, nedz skolēniem nav pietiekami skaidras valodas lomas izpratnes pašreizējā mācību procesā; nav vienotu standartu vidusskolai. Problēmu, kā redzam, sakrājies diezgan daudz. Par trijiem gadiem paredzētā projekta mērķauditoriju kļūs skolotāji, kuri māca nacionālo mazākumtautību vidusskolās, nacionālo mazākumtautību skolu audzēkņi un viņu vecāki, skolotāji, kuri strādā latviešu skolās ar bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, kā arī visi skolotāji, kuri vēlas paaugstināt savu kvalifikāciju.
Realizējot projektu, Daugavpils rajona Silenē tika organizēta sadarbības vasaras nometne latviešu valodas skolotājiem. No mūsu rajona nometnes darbā piedalījās Varavīksnes vidusskolas skolotāja Galina Skredele: "Nevienam nav noslēpums, ka vistuvākajā laikā visu Latvijas vidusskolu absolventi kārtos vienādu latviešu valodas eksāmenu. Agrāk man šķita, ka kolēģiem no latviešu skolām ir savi standarti, metodiskas izstrādnes, kuras mēs, nacionālo mazākumtautību skolotāji, varēsim izmantot šajos apstākļos. Izrādījās, ka viss nav nemaz tik vienkārši. Tieši tagad latviešu valodas standarti LAT-1 programmā ir jūtami grozīti. Vienā no nometnes nodarbībām mēs ar kolēģiem salīdzinājām programmas LAT-1 un LAT-2. Strādājām pie tā, lai šiem diviem standartiem radītu vienu kopsaucēju. To mēs atradām. Tā ir komunikatīvā pieeja. Diemžēl patlaban Latvijā radusies tāda problēma, kad latviešu skolu absolventi bieži vien neizceļas ar labām latviešu valodas zināšanām. Mūsu pieredze šajā ziņā ļoti noderēs kolēģiem. Valodas apguve jāsāk nevis ar gramatiku un likumiem. Jāsāk ar vārdiem, saskarsmi, dažādu situāciju apspriešanu. Pašlaik tiek radīti jauni standarti, jaunas programmas un daudziem kolēģiem no latviešu skolām šīs komunikatīvās metodes kļūs par jaunievedumu. Piemēram, lasīšanas iemaņu pārbaude testu veidā. Bieži vien mācību stundās tika pārbaudīta tikai lasīšanas tehnika un fiksēts tikai izlasīto vārdu skaits noteiktā laika sprīdī. Nometnē strādāja ļoti interesanti lektori. Piemēram, Anna Vulāne, Latvijas Universitātes filoloģe. Saturīga bija Sanitas Lazdiņas sagatavotā lekcija par komunikatīvās pieejas metodiku. Ļoti daudz tika runāts par heterogēnām klasēm. Pašlaik taču arī latviešu skolās audzēkņu nacionālais sastāvs ir ļoti raibs. Tāpēc pēdējā laikā arī tur stundās tiek veltīta liela uzmanība starpkultūru attieksmēm un sakariem.
Tāpat kā ikvienā nometnē, visinteresantākais, protams, sākās vakarā. Tā bija neformāla pieredzes apmaiņa ar kolēģiem. Nometnē valdīja apbrīnojami labvēlīga gaisotne. Ar kolēģiem iz- veidojās teicamas attiecības! Mēs tikāmies vienā lielā pulkā. Daudzi bija paņēmuši līdzi savas izstrādnes, oriģinālas metodikas, paņēmienus, materiālus.
Mēs apspriedām, diskutējām, pārņēmām pieredzi. Es uzskatu, ka katrā skolā šāda pieeja, kad reizi sešos mēnešos katrs no skolotājiem dalās savos panākumos ar kolēģiem, apmainās ar savām izstrādnēm, mācās no citiem, var dot ļoti lielu labumu! Mēs atstājām nometni, paņemot līdzi materiālu lērumu, apmainījāmies ar adresēm, šķīrāmies kā draugi. Galvenais, ka mēs strādājām praktiski un pie konkrētām problēmām. Tas viss ir interesanti, nestandarti, ar rotaļām. Pati nometne atradās ļoti gleznainā vietā. Visapkārt meži, tīrs gaiss... Tas bija vienlaikus darbs un atpūta. Žēl, ka no mūsu rajona es tur biju viena..."
Ko lai saka, pārmaiņas nekad nav biedējušas mūsu skolotājus. Eksperimentu, jaunu metožu un paņēmienu pastāvīgās izmēģināšanas apstākļos pedagogi strādā nu jau gadus piecpadsmit. Ja darbā iesaistīsies LVAVA, tad pilnīgi pamatoti var cerēt, ka darbs tiks veikts prasmīgi un pareizi.
Andrejs JAKUBOVSKIS